Trang gốc

Trang web BuddhaSasana

VU Times font
 

THŪPAVAMSA

Nguyên tác Pāli: Vācissaratthera

Lưu ý: Ðọc với phông chữ VU Times (Viet-Pali Unicode)

THŪPAVAṂSO

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

“Yasmiṃ sayiṃsu jinadhātuvarā samantā

chabbaṇṇa-raṃsi-visarehi samujjalantā,

nimmāya lokahitahetu jinassa rūpaṃ

taṃ thūpam-abbhūta-tamaṃ sirasā namitvā.

Cakkhāmahaṃ sakala-loka-hitāvahassa

thūpassa sabba-jana-nandana-kāraṇassa,

vaṃsaṃ surāsura-narindavarehi niccaṃ

sampūjitassa ratanujjala-thūpikassa.

Kiñcāpi so yatijanena purātanena

atthāya sīhaḷajanassa kato purāpi,

vākkena sīhaḷabhavena‘bhisaṅkhatattā

atthaṃ na sādhayati sabbajanassa sammā.

Yasmā ca māgadha-niruttikatopi thūpa-

vaṃso viruddhanaya-sadda-samākulo so,

vattabbameva ca bahumpi yato na vuttaṃ

tasmā ahaṃ punapi vaṃsamimaṃ vadāmi.

Suṇātha sādhavo sabbe paripuṇṇamanākulaṃ

vuccamānaṃ mayā sādhu vaṃsaṃ thūpassa satthuno”ti.

Tattha “thūpassa vaṃsaṃ vakkhāmī”ti ettha “tathāgato arahaṃ sammā-sambuddho thūpāraho, paccekabuddho thūpāraho, tathāgatassa sāvako thūpāraho, rājā cakkavatti thūpāraho”ti vacanato thūpārahānaṃ buddhādīnaṃ dhātuyo patiṭṭhāpetvā kata-cetiyaṃ abbhunna taṭṭhena “thūpo”ti vuccati, idha pana kañcanamāli-mahāthūpo adhippeto, “so kassa dhātuyo patiṭṭhāpetvā kato”ti ce?

Yo dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddha-vyākaraṇo samatiṃsapāramiyo pūretvā paramābhisambodhiṃ patvā dhamma-cakkappavattanato paṭṭhāya yāva subhaddaparibbājaka-vinayanā sabba-buddha-kiccāni niṭṭhāpetvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto; tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa dhātuyo patiṭṭhāpetvā kato; ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana veditabbo.

Ito kira kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake amaravatī nāma nagaraṃ ahosi. Tattha sumedho nāma brāhmaṇo paṭivasati. So aññaṃ kammaṃ akatvā brahmaṇa-sippameva uggaṇhi. Tassa dahara-kāleyeva mātāpitaro kālamakaṃsu. Athassa rāsivaḍḍhanako amacco āyapotthakaṃ āharitvā suvaṇṇa-rajata-maṇi-muttādi bharite gabbhe vivaritvā “ettakaṃ te kumāra mātusantakaṃ, ettakaṃ pitusantakaṃ, ettakaṃ ayyaka-payyakānan”ti yāva sattamā kulaparivaṭṭā dhanaṃ ācikkhitvā “etaṃ paṭijaggāhī”ti āha. So “sādhū”ti sampaṭicchitvā agāraṃ ajjhāvasanto ekadivasaṃ cintesi: “Punabbhave paṭisandhigahaṇaṃ nāma dukkhaṃ, tathā nibbatta-nibbattaṭṭhāne sarīrabhedanaṃ, ahañca jātidhammo jarādhammo vyādhi-dhammo maraṇadhammo. Evaṃ bhūtena mayā ajātiṃ ajaraṃ avyādhiṃ amaraṇaṃ sukhaṃ sītalaṃ nibbānaṃ gavesituṃ vaṭṭatī”ti nekkhamma-kāraṇaṃ cintetvā puna cintesi: “Imaṃ dhanaṃ sabbaṃ mayhaṃ pitu-pitāmahādayo paralokaṃ gacchantā eka-kahāpaṇampi gahetvā na gatā, mayā pana gahetvā gamanakāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī”ti. Nagare bheriṃ carāpetvā mahājanassa dānaṃ datvā himavannaṃ pavisitvā tāpasa-pabbajjaṃ pabbajitvā sattāhabbhantareyeva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā samāpattisukhena vītināmesi.

Tadā dīpaṅkaro nāma satthā paramābhisambodhiṃ patvā satta sattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā sunandārāme dhammacakkaṃ pavattetvā koṭisatānaṃ devamanussānaṃ dhammāmataṃ pāyetvā cātuddīpika-mahāmegho viya dhammavassaṃ vassento catūhi khīṇāsava-satasahassehi parivuto anupubbena cārikaṃ caramāno ramma-nagaraṃ patvā sudassana-mahāvihāre paṭivasati. Tadā ramma-nagaravāsino sappi-phaṇitādīni bhesajjāni gahetvā puppha-dhūpa-gandha-hatthā yena buddho tenupasaṅkamitvā satthāraṃ vanditvā pupphādīhi pūjetvā ekamantaṃ nisīditvā dhammaṃ sutvā svātanāya bhagavantaṃ nimantetvā uṭṭhāyāsanā dasabalaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

Te puna divase asadisa-mahādānaṃ sajjetvā dasabalassa āgamana-maggaṃ sodhenti. Tasmiṃ kāle sumedhatāpaso attano assama-padato uggantvā rammanagaravāsīnaṃ tesaṃ manussānaṃ uparibhāgena ākāsena gacchantā te haṭṭha-pahaṭṭhe maggaṃ sodhente disvā, “Kinnu kho kāraṇan”ti cintento sabbesaṃ passantānaṃyeva ākāsato oruyha ekamante ṭhatvā te manusse pucchi: “Hambho kassa pana imaṃ maggaṃ sodhethā”ti. Te āhaṃsu: “Bhante sumedha, tumhe kiṃ naṃ jānātha. Dīpaṅkaro nāma satthā paramābhisambodhiṃ patvā pavatta-vara-dhammacakko janapada-cārikaṃ caramāno anukkamena amhākaṃ nagaraṃ patvā sudassana-mahāvihāre paṭivasati. Mayaṃ taṃ bhagavantaṃ nimantayimha tassa bhagavato āgamanamaggaṃ sodhemā”ti. Taṃ sutvā sumedhapaṇḍito cintesi: “Buddhoti kho panesa ghosopi dullabho, pāgeva buddhuppādo tena hi mayāpi imehi manussehi saddhiṃ dasabalassa āgamanamaggaṃ sodhetuṃ vaṭṭatī”ti. So te manusse āha: “Sace bho tumhe imaṃ maggaṃ buddhassa sodhetha, mayhampi ekaṃ okāsaṃ detha. Ahampi tumhehi saddhiṃ maggaṃ sodhessāmā”ti. Te “sādhū”ti sampaṭicchatvā “ayaṃ sumedhapaṇḍito mahiddhiko mahānubhāvo”ti jānantā dubbisodhanaṃ udakasambhinnaṃ ativisamaṃ ekaṃ okāsaṃ sallakkhetvā “imaṃ okāsaṃ tumhe sodhetha. Alaṅkarothā”ti adaṃsu.

Sumedhapaṇḍito buddhārammaṇapītiṃ uppādetvā cintesi: “Ahampanimaṃ okāsaṃ iddhiyā paramadassanīyaṃ kātuṃ pahomi; evaṃ kato pana maṃ na paritoseti. Ajja pana mayā kāyaveyyāvaccaṃ kātuṃ vaṭṭatī”ti paṃsuṃ āharitvā taṃ padesaṃ pūreti, tassa pana tasmiṃ padese asodhite vippakateyeva rammanagaravāsīhi kāle ārocite dasabalo jayasumana-kusuma-sadisa-vaṇṇaṃ dupaṭṭacīvaraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā nivāsetvā tassūpari suvaṇṇa-pāmaṅgena kusumakalāpaṃ parikkhipanto viya vijjullatā-sassirīkaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā kanaka-girisikhara-matthake lākhārasaṃ parisiñcanto viya, suvaṇṇacetiyaṃ pavāḷajālena parikkhipanto viya suvaṇṇagghikaṃ rattakambalena paṭimuñcanto viya, sarada-samaya-rajanikaraṃ rattavalāhakena paṭicchādento viya ca lākhārasena tinna-kiṃsuka-kusumavaṇṇaṃ ratta-vara-paṃsukūla-cīvaraṃ pārupitvā gandhakuṭidvārato kanakaguhāto sīho viya nikkhamitvā chaḷabhiññānaṃ yeva catūhi khīṇāsava-satasahassehi parivuto amaragaṇa-parivuto dasasata-nayato viya brahmagaṇaparivuto mahābrahmā viya ca aparimita-samaya-samupacitāya kusala-bala-janitāya anopamāya buddhalīlāya tārāgaṇaparivuto sarada-samaya-rajanikaro viya gaganatalaṃ alaṅkata-paṭiyattaṃ maggaṃ paṭipajji.

Sumedhatāpasopi tena alaṅkata-paṭiyattena maggena āgacchantassa dīpaṅkarassa bhagavato dvattiṃsa-varalakkhaṇa-patimaṇḍitaṃ asītiyā anubyañjanehi anubyañjitaṃ byāmappahā parikkhepa-sassirīkaṃ indanīla-maṇisaṅkāse ākāse nānappakārā vijjullatā viya chabbaṇṇabuddharaṃsiyo vissajjentaṃ rūpaggappattaṃ attabhāvaṃ oloketvā “ajja mayā dasabalassa jīvitapariccāgaṃ kātuṃ vaṭṭati. Mā bhagavā kalale akkami. Maṇimayaṃ phalakasetuṃ akkamanto viya saddhiṃ catūhi khīṇāsava-satasahassehi mama piṭṭhiṃ akkamanto gacchatu. Taṃ me bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā”ti, kese mocetvā ajinajaṭā vākacīrāni kalale pattharitvā tattheva kalalapiṭṭhe nipajji. Nipanno ca “sace ahaṃ iccheyyaṃ sabbakilese jhāpetvā saṅghanavako hutvā rammanagaraṃ paviseyyaṃ aññātakavesena pana me kilese jhāpetvā nibbānapattiyā kiccaṃ natthi, yannūnāhaṃ dīpaṅkara-dasabalo viya paramābhisambodhiṃ patvā dhammanāvaṃ āropetvā mahājanaṃ saṃsārasāgarā uttāretvā pacchā parinibbāyeyyaṃ. Idaṃ me patirūpan”ti cintetvā aṭṭha-dhamme samodhānetvā buddhabhāvāya abhinīhāraṃ katvā nipajji.

Dīpaṅkaropi bhagavā āgantvā sumedhapaṇḍitassa sīsabhāge ṭhatvā kalalapiṭṭhe nipannaṃ tāpasaṃ disvā “ayaṃ tāpaso buddhatthāya abhinīhāraṃ katvā nipanto, ijjhissati nu kho etassa patthanā, udāhu no”ti upadhārento: “anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī”ti ñatvā ṭhitakova parisa-majjhe vyākāsi: “passatha no tumhe bhikkhave imaṃ uggatapaṃ tāpasaṃ kalalapiṭṭhe nipannan”ti. “Evaṃ bhante”ti, “ayaṃ buddhatthāya abhinīhāraṃ katvā nipanno, samijjhissati imassa patthatā kappa-sata-sahassādhikānaṃ catuntaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissatī”ti sabbaṃ vyākāsi.

Vuttaṃ hetaṃ buddhavaṃse:

“Dīpaṅkaro lokavidū - āhutīnaṃ paṭiggaho,

ussīsake maṃ ṭhatvāna - idaṃ vacanamabrūvi.

Passatha imaṃ tāpasaṃ - jaṭila uggatāpanaṃ,

aparimeyye ito kappe - ayaṃ buddho [1] bhavissati.

Ahu kapilavhayā rammā - nikkhamitvā tathāgato,

padhānaṃ padahitvāna - katvā dukkara kārikaṃ.

Ajapāla-rukkhamūlasmiṃ - nisīditvā tathāgato,

tattha pāyāsamaggayha - nerañjaramupehīti.

Nerañjarāya tīramhi - pāyāsādāya so jino,

paṭiyattavaramaggena - bodhimūlaṃ hi ehīti.

Tato padakkhiṇaṃ katvā - bodhimaṇḍaṃ anuttaro,

assattha-rukkha-mūlamhi - bujjhissati mahāyaso.

Imassa janikā mātā - māyā nāma bhavissati,

pitā suddhodano nāma - ayaṃ hessati gotamo.

Anāsavā vītarāgā - santacittā samāhitā,

kolito upatisso ca - aggā hessanti sāvakā.

Ānando nāmupaṭṭhāko - upaṭṭhissatīmaṃ jinaṃ,

khemā uppalavaṇṇā ca - aggā hessanti sāvikā.

Anāsavā vītarāgā - santacittā samāhitā,

bodhi tassa bhagavato – ‘assattho’ti pavuccatī”ti.

Abhinīhāra-kathā

-ooOoo-

 Tato dīpaṅkaro dasabalo bodhisattaṃ pasaṃsitvā aṭṭhahi pupphamuṭṭhīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Tepi catusata-sahassa-khīṇāsavā bodhisattaṃ pupphehi ca gandhehi ca pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Devamanussā ca tatheva pūjetvā vanditvā pakkamiṃsu.

Atha kho bodhisatto dasabalassa vyākaraṇaṃ sutvā buddhabhāvaṃ karatalagatamiva maññamāno pamudita-hadayo sabbesu paṭikkantesu sayanā vuṭṭhāya puppha-rāsi-matthake pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno buddhakārakadhamme upadhārento “kahanu kho buddhakāraka-dhammā, kiṃ uddhaṃ adho disāsu vidisāsū”ti anukkamena sakalaṃ dhammadhātuṃ vicinanto porāṇakabodhisattehi āsevita-nisevitaṃ paṭhamaṃ dānapāramiṃ disvā tattha daḷhasamādānaṃ katvā evaṃ anukkamena sīla-nekkhamma-paññā-viriya-khanti-sacca-adhiṭṭhāna-mettā-upekkhā pāramiyo ca disvā tattha daḷha-samādānaṃ katvā devatāhi abhitthuto ākāsamabbhuggantvā himavantameva agamāsi.

Dīpaṅkaropi satthā catūhi khīṇāsava-satasahassehi parivuto rammanagara-vāsīhi pūjiyamāno devatāhi abhinandiyamāno alaṅkata-paṭiyattena maggena rammanagaraṃ pavisitvā paññatta-vara-buddhāsane nisīdi. Bhikkhusaṅghopi attano attano pattāsane nisīdi. Rammanagaravāsinopi upāsakā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta-pattapāṇiṃ mālā-gandhādīhi pūjetvā dānānumodanaṃ sotukāmā nisīdiṃsu. Bhagavāpi tesaṃ anumodanaṃ karonto dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsañca pakāsetvā amata-pariyosānaṃ dhammakathaṃ kathesi.

Evaṃ tassa mahājanassa dhammaṃ desetvā ekacce saraṇesu ekacce pañcasu sīlesu ekacce sotāpatti-phale ekacce sakadāgāmi-phale ekacce anāgāmi-phale ekacce catusupi phalesu ekacce tīsu vijjāsu ekacce chaḷabhiññāsu ekacce aṭṭhasu samāpattīsu patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā rammanagarato nikkhamitvā sudassana-mahāvihārameva pāvisi.

Vuttañhetaṃ:

“Tadā te bhojayitvāna - sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ,

upagañchuṃ saraṇaṃ tassa - dīpaṅkarassa satthuno.

saraṇāgamane kañci - nivaseti[2] tathāgato,

kañci pañcasu sīlesu - sīle dasavidhe paraṃ,

Kassaci deti sāmaññaṃ - caturo phalamuttame,

kassaci asame dhamme - deti so paṭisambhidā.

Kassaci varasamāpattiyo - aṭṭha deti narāsabho,

tisso kassaci vijjāyo - chaḷabhiññā pavecchati.

Tena yogena janakāyaṃ - ovadeti mahāmuni,

tena vitthārikaṃ āsi - lokanāthassa sāsanaṃ.

Mahāhanūsabhakkhandho - dīpaṅkara sanāmako,

bahū jane tārayati - parimoceti duggatiṃ.

Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā - satasahassepi yojane,

khaṇena upagantvāna - bodheti taṃ mahāmunī”ti.

Iti so dīpaṅkaro satthā vassasata-sahassāni ṭhatvā sattānaṃ bandhana-mokkhaṃ kurumāno sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā nandārāme anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.

Naheva dhātuyo tassa - satthuno vikiriṃsu tā,

Ṭhitā ekaghanā hutvā - suvaṇṇapaṭimā viya.

Sakalajambudīpavāsino manussā ghanakoṭṭima-suvaṇṇiṭṭhikāhi evaṃ chattiṃsa yojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Dīpaṅkaro jino satthā - nandārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa jinathūpo - chattiṃsubbedha-yojano.“

“Patta-cīvara-parikkhāraṃ - paribhogañca satthuno,

bodhimūle tadā thūpo - tīṇi yojanamuggato”ti.

Dīpaṅkarassa pana bhagavato aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma cakkavatti hutvā koṭisatasahassa saṅkhassa buddha-pamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Satthā bodhisattaṃ “buddho bhavissatī”ti vyāpārikaritvā dhammaṃ desesi. So satthu-dhammakathaṃ sutvā rajjaṃ niyyādetvā pabbaji. So tīṇi piṭakāni uggahetvā aṭṭha-samāpattiyo pañca-abhiññāyo ca uppādetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbatti. Sopi buddho vassasata-sahassāni ṭhatvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhāpetvā candārāme parinibbāyi. Tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu. Sakalajambudīpavāsino manussā samāgantvā sattayojanikaṃ sattaratanamayaṃ haritālamanosīlāya mattikākiccaṃ tela-sappīhi udakakiccaṃ katvā cetiyaṃ niṭṭhāpesuṃ.

“Koṇḍañño kira sambuddho - candārāme manorame,

nibbāyi cetiyo tassa - sattayojaniko kato”ti.

Tassa aparabhāge ekaṃ asaṅkheyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe cattāro buddhā uppajjiṃsu “maṅgalo sumano revato yohito”ti. Maṅgalassa pana bhagavato kāle bodhisatto suruci nāma brāhmaṇo hutvā “satthāraṃ nimantessāmī”ti upasaṅkamitvā madhura-dhammakathaṃ sutvā svātanāya nimantetvā koṭisatasahassa saṅkhassa buddhapamukhassa saṅghassa sattāhaṃ gavapānaṃ nāma dānamadāsi. Satthā anumodanaṃ karonto mahāpurisaṃ āmantetvā “Tvaṃ kappasatasahassādhikānaṃ dvannaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake gotamo nāma buddho bhavissasī”ti vyākāsi. Mahāpuriso vyākaraṇaṃ sutvā “Ahaṃ kira buddho bhavissāmi, ko me gharāvāsena attho pabbajissamī”ti cintetvā tathārūpaṃ sampattiṃ kheḷapiṇḍaṃ viya pahāya satthu-santike pabbajitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā āyupariyosāne brahma-loke nibbatti, tasmimpi buddhe parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu. Jambudīpavāsino pubbe viya tiṃsayojanakaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Uyyāne vasabho nāma - buddho nibbāyi maṅgalo,

tattheva tassa jinathūpo - tiṃsayojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge sumano nāma satthā udapādi. Tadā mahāsatto atulo nāma nāgarājā hutvā nibbatti mahiddhiko mahānubhāvo. So “buddho uppanno”ti sutvā ñātisaṅghaparivuto nāgabhavanā nikkhamitvā koṭisatasahassa bhikkhuparivārassa tassa bhagavato dibbaturiyehi upahāraṃ kāretvā mahādānaṃ pavattetvā paccekaṃ dussayugāni datvā saraṇesu patiṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā “anāgate buddho bhavissasī”ti vyākāsi. Tasmimpi buddhe parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu. Jambudīpavāsano pubbe viya catuyojanikaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Sumano yasadharo - buddho aggārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa jinathūpo - catuyojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge revato nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto atidevo nāma brāhmaṇo hutvā satthu dhammadesanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya sirasi añjaliṃ paggahetvā tassa satthuno kilesappahāne vaṇṇaṃ vatvā uttarāsaṅghena pūjamakāsi. Sopi naṃ satthā “buddho bhavissasī”ti vyākāsi. Tasmiṃ pana buddhe parinibbute dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Revato pavaro buddho[3] - nibbuto so mahāpure,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato”ti.

Tassa aparabhāge sobhito nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto ajito nāma brāhmaṇo hutvā satthu-dhamma-desanaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ adāsi. Sopi naṃ satthā “buddho bhavissasī”ti vyākāsi. Tassāpi bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Sobhito varasambuddho - sīhārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato”ti.

Tassa aparabhāge ekamasaṅkheyyaṃ atikkamitvā ekasmiṃyeva kappe tayo buddhā nibbattiṃsu “anomadassī padumo nārado”ti. Anomadassissa bhagavato kāle bodhisatto eko yakkha-senāpati ahosi mahiddhiko mahānubhāvo aneka-koṭisatasahassānaṃ yakkhānaṃ adhipati. So “buddho uppanno”ti sutvā āgantvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānamadāsi. Satthāpi naṃ “anāgate buddho bhavissasī”ti vyākāsi. Anomadassimhi pana bhagavate parinibbute dhātuyo na vikiriṃsu. Jambudīpavāsino pañcavīsayojanakaṃ thūpaṃ kariṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Anomadassī jino satthā - dhammārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa jinathūpo - ubbedhā paṇṇuvīsatī”ti.

Tassa aparabhāge padumo nāma satthā udapādi. Tathāgate agāmakāraññe viharante bodhisatto sīho hutvā satthāraṃ nirodhasamāpattiyā samāpannaṃ disvā pasannacitto vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pītisomanassajāto tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā sattāhaṃ buddhārammaṇaṃ pītiṃ avijahitvā pītisukheneva gocarāya apakkamitvā jīvitapariccāgaṃ katvā payirupāsamāno aṭṭhāsi. Satthā sattāhaccayena nirodhā vuṭṭhito sīhaṃ oloketvā “bhikkhusaṅghepi cittaṃ pasādetvā saṅghaṃ vandissatī”ti “bhikkhusaṅgho āgacchatū”ti cintesi. Bhikkhū tāvadeva āgamiṃsu. Sīho saṅghe cittaṃ pasādesi. Satthā tassa manaṃ oloketvā “anāgate buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Padumo jinavaro satthā - dhammārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu pādesato”ti.

Tassa aparabhāge nārado nāma satthā ahosi. Tadā bodhisatto, isipabbajjaṃ pabbajitvā pañcasu abhiññāsu aṭṭhasu ca samāpattisu ciṇṇavasī hutvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā lohita-candanena pūjamakāsi. Sopi naṃ “anāgato buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Nārada pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Sabbe deva-manussā sannipatitvā catuyojanikaṃ thūpaṃ kariṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Nārado jinavasabho - nibbuto sudassane pure,

tattheva tassa thūpavaro - catuyojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge ekamasaṅkheyyamatikkamitvā ito kappasatasahassa matthake ekasmiṃ kappe padumuttaro nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto jaṭilo nāma mahāraṭṭhiko hutvā buddhapamukhassa saṅghassa cīvaradānamadāsi. Sopi naṃ “anāgate buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Padumuttarassāpi bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Sabbe devamanussā sannipatitvā dvādasa-yojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Padumuttaro jino buddho - nandārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa thūpavaro - dvādasubbedhayojano”ti.

Tassa aparabhāge tiṃsakappa-sahassāni atikkamitvā sumedho sujāto cāti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Sumedhassa pana bhagavato kāle bodhisatto uttaro nāma māṇavo hutvā nidahitvā ṭhapitaṃyeva asītikoṭi-dhanaṃ vissajjetvā buddhapamukhassa saṅghassa mahādānaṃ datvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya nikkhamitvā pabbaji. Sopi naṃ “anāgate buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Sumedhassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Sumedho jinavaro buddho - medhārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato”ti.

Tassa aparabhāge sujāto nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto cakkavatti-rājā hutvā “buddho uppanno”ti sutvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā buddhapamukhassa saṅghassa saddhiṃ sattahi ratanehi catumahādīpaṃ rajjaṃ datvā satthu-santike pabbaji. Sakalaraṭṭhavāsino raṭṭhuppādaṃ gahetvā ārāmika-kiccaṃ sādhento buddhapamukhassa saṅghassa niccaṃ mahādānamadaṃsu. Sopi naṃ satthā “anāgate buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Sujātassa pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Jambudīpavāsino tigāvutaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Sujāto jinavaro buddho sīlārāmamhi nibbuto,

tattheva cetiyo tassa - tīṇi gāvutamuggato”ti.

Tassa aparabhāge aṭṭhārasa-kappasatamatthake ekasmiṃ kappe piyadassī atthadassī dhammadassīti tayo buddhā nibbattiṃsu. Piyadassī buddhakāle bodhisatto kassapo nāma māṇavo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragato hutvā satthu-dhammadesanaṃ sutvā koṭisatasahassa dhana-pariccāgena saṅghārāmaṃ kāretvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāsi. Atha naṃ satthā “aṭṭhārasa-kappa-sataccayena buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Piyadassissa bhagavatopi dhātuyo ekaghanāva ahesuṃ. Jambudīpavāsino sannipatitvā tiyojanikaṃ mahāthūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Piyadassī munivaro - salalārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa jinathūpo - tīṇi yojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge atthadassī nāma bhagavā udapādi. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo susīmo nāma tāpaso hutvā bhagavato santike dhammaṃ sutvā pasīditvā dibbāni mandārava-paduma-pāricchattakādīni pupphāni āharitvā cātuddīpika-mahāmegho viya pupphavassaṃ vassetvā samantato pupphamaṇḍapa-puppha-agghiya-toraṇādīni katvā mandārava-pupphacchattena dasabalaṃ pūjesi. Sopi naṃ bhagavā “anāgate gotamo nāma buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Atthadassī jinavaro - anomārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu ca raṭṭhato”ti.

Tassa aparabhāge dhammadassī nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto sakko devarājā hutvā dibbagandhapupphehi ca dibbaturiyehi ca pūjamakāsi. Sopi naṃ “buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Dhammadassissa pana bhagavato dhātuyo ekaghanā ahesuṃ. Jambudīpavāsino tiyojanikaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Dhammadassī mahāvīro - kelāsārāmamhi nibbuto,

tattheva thūpavaro tassa - tīṇi yojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge catunavutikappa-matthake ekasmiṃ kappe ekova siddhattho nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto uggatejo abhiññābala-sampanno maṅgalo nāma tāpaso hutvā mahājambuphalaṃ āharitvā tathāgatassa adāsi. Satthā taṃ phalaṃ paribhuñjitvā “catunavuti kappamatthake buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu. Catuyojanikaṃ ratanamayaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Siddhattho munivaro buddho - anomārāmamhi nibbuto,

 tattheva tassa thūpavaro - catuyojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge ito dvānavutikappamatthake “tisso phusso”ti ekasmiṃ kappe dve buddhā nibbattiṃsu. Tissassa bhagavato kāle bodhisatto mahābhogo mahāyaso sujāto nāma khattiyo hutvā isipabbajjaṃ pabbajitvā mahiddhikabhāvaṃ patvā “buddho uppanno”ti sutvā dibbamandārava-paduma-pāricchattaka-pupphāni ādāya catuparisamajjhe gacchantaṃ tathāgataṃ pūjesi. Ākāse pupphavitānamiva aṭṭhāsi. Sopi naṃ satthā “ito dvānavuti-kappamatthake buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Tassāpi bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu dhātuyo gahetvā tiyojanikaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Tisso jinavaro buddho - nandārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa thūpavaro - tīṇi yojanamussito”ti.

Tassa aparabhāge phusso nāma buddho udapādi. Tadā bodhisatto vijitāvī nāma khattiyo hutvā mahārajjaṃ pahāya satthu-santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā mahājanassa dhammakathaṃ kathetvā sīlapāramiñca pūresi. Sopi naṃ buddho tatheva vyākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Phusso jinavaro satthā - sunandārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato”ti.

Tassa aparabhāge ito ekanavuti kappamatthake vipassī nāma buddho udapādi. Tadā bodhisatto mahiddhiko mahānubhāvo atulo nāma nāgarājā hutvā sattaratana-khacitaṃ sovaṇṇa-mahāpīṭhaṃ bhagavato adāsi. Sopi naṃ “ito ekanavutikappamatthake buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu. Sabbe devamanussā sannipatitvā dhātuyo gahetvā sattayojanikaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Vipassī jinavaro vīro - sumittārāmamhi nibbuto,

tattheva so thūpavaro - sattayojaniko kato”ti.

Tassa aparabhāge ito ekatiṃsa kappamatthake “sikhī vessabhū”ti dve buddhā nibbattiṃsu. Sikhissa bhagavato kāle bodhisatto arindamo nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sacīvaraṃ mahādānaṃ pavattetvā sattaratana-patimaṇḍitaṃ hatthiratanaṃ datvā hatthippamāṇaṃ katvā kappiya-bhaṇḍamadāsi. Sopi naṃ “ito ekatiṃsa kappe buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Sikhissa bhagavato dhātuyo ekaghanaṃ hutvā aṭṭhaṃsu. Sakala-jambudīpavāsino pana manussā dhātuyo gahetvā tiyojanubbedhaṃ satta-ratanamayaṃ himagiri sadisa sobhaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Sikhī munivaro buddho - dussārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa thūpavaro - tīṇi yojanamuggato”ti.

Tassa aparabhāge vessabhū nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto sudassano nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sacīvara-mahādānaṃ datvā tassa santike pabbajitvā ācāraguṇasampanno buddha-ratane cittīkāra-pīti bahulo ahosi. Sopi naṃ satthā “ito ekatiṃsakappe buddho bhavissatī”ti vyākāsi. Vessabhussa pana bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Vessabhū jinavaro satthā - khemārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato”ti.

Tassa aparabhāge imasmiṃ kappe cattāro buddhā nibbattiṃsu kakusandho konāgamano kassapo amhākaṃ bhagavāti. Kakusandhassa pana bhagavato kāle bodhisatto khemo nāma rājā hutvā buddhapamukhassa saṅghassa sapattacīvaradānañceva añjanādi bhesajjāni ca datvā satthu-dhamma-desanaṃ sutvā pabbaji. Sopi naṃ satthā vyākāsi. Tassa pana bhagavato dhātuyo na vikiriṃsu. Sabbe sannipatitvā dhātuyo gahetvā gāvutubbedhaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Kakusandho jinavaro - khemārāmamhi nibbuto,

tattheva tassa thūpavaro - gāvutaṃ nabhamuggato”ti.

Tassa aparabhāge konāgamano nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto pabbato nāma rajā hutvā amaccagaṇa-parivuto satthu-santikaṃ gantvā dhammadesanaṃ sutvā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ pavattetvā pattuṇṇacīnapaṭṭa-koseyya-kambala-dukūlāni ceva suvaṇṇapaṭṭakañca datvā satthu-santike pabbaji. Sopi naṃ satthā vyākāsi. Tassa bhagavato dhātuyo vikiriṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Konāgamano sambuddho - pabbatārāmamhi nibbuto,

dhātu-vitthārikaṃ āsi - tesu tesu padesato”ti.

Tassa aparabhāge kassapo nāma satthā udapādi. Tadā bodhisatto jotipālo nāma māṇavo hutvā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū, bhūmiyañceva antalikkhe ca pākaṭo ghaṭikārassa kumbhakārassa mitto ahosi. So tena saddhiṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā dhammakathaṃ sutvā pabbajitvā āraddhaviriyo tīṇi piṭakāni uggahetvā vattāvattasampattiyā buddhasāsanaṃ sobhesi. Sopi naṃ satthā vyākāsi. Kassapassa pana satthuno dhātuyo na vikiriṃsu. Sakala-jambu-dīpavāsino manussā sannipatitvā ekekaṃ suvaṇṇaṭṭhikaṃ koṭi agghanakaṃ ratanavicittaṃ bahi racanatthaṃ ekekaṃ aḍḍhakoṭi agghanakaṃ abbhantara-pūraṇatthaṃ manosilāya mattikākiccaṃ telena udakakiccaṃ karontā yojanubbedhaṃ thūpamakaṃsu.

Tena vuttaṃ:

“Mahākassapo jino satthā - setavyāyañhi nibbuto,

tattheva tassa jinathupo - yojanubbedhamuggato”ti.

Ettha ca:

“Dīpaṅkaro ca koṇḍañño - maṅgalo sumano tathā,

anomadassī buddho ca - nārado padumuttaro.

Sujāto piyadassī ca - dhammadassī naruttamo,

siddhatthabuddho tisso ca - vipassī ca sikhī tathā.

Kakusandho kassapo cāti - soḷasete mahesayo,

thupappamāṇametesaṃ - pāliyaṃyeva dassitaṃ.

Yasmā tasmā mayā sādhū - te sabbepi pakāsitā,

thūpā saddhā janā sādhū - te vandeyyātha sādaraṃ.

Sesānaṃ pana aṭṭhannaṃ - sugatānaṃ hitesinaṃ

dhātu-vitthārikā āsuṃ - tesu tesu padesato”ti.

Sādhujana-mano-pasādanatthāya kate thūpavaṃse vijjamānathūpānaṃ buddhānaṃ thūpakathā ceva sabbesaṃ santike abhinīhārakathā ca samattā.

-ooOoo-

Kassapassa pana bhagavato aparabhāge ṭhapetvā imaṃ sammā-sambuddhaṃ añño buddho nāma natthi. Evaṃ dīpaṅkarādīnaṃ catuvīsatiyā buddhānaṃ santike laddhavyākaraṇo bodhisatto pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito-

“Acetanāyaṃ pahaṭvī - aviññāya sukhaṃ dukkhaṃ,

sāpi dānabalā mayhaṃ - sattakkhattuṃ pakampathā”ti.

Evaṃ mahāpaṭhavi-kampanāni puññāni katvā āyupariyosāne tato cuto tusitabhavane nibbatti. Tattha aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhitvā yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavanto, “manussagaṇanāya sattahi divasehi āyukkhayaṃ pāpuṇissatī”ti “vatthāni kilissanti, mālā milāyanti, kacchehi sedā muccanti, kāye ceva dubbaṇṇiyaṃ okkamati, devo devāsane nābhiramatī”ti imesu pañcasu pubbanimittesu uppannesu. Tāni disvā “suññā vata no saggā bhavissantī”ti saṃvegajātāhi devatāhi mahāsattassa pāramīnaṃ pūritabhāvaṃ ñatvā “imasmiṃ idāni aññaṃ devalokaṃ anupagantvā manussaloke uppajjitvā buddhabhāvaṃ patte puññāni katvā cuta cutā devalokaṃ pūressantī”ti cintetvā.

“Yatohaṃ tusite kāye - santusito nāmahaṃ tadā,

dasasahassū samāgantvā - yācanti pañjalī mamaṃ.

Kālo te mahāvīra - uppajja mātukucchiyaṃ,

sadevakaṃ tārayanto - bujjhassu amataṃ padan”ti.

Evaṃ buddhabhāvatthāya āyācito “kālaṃ-dīpaṃ-desaṃ-kulaṃ-janettiyā āyuppamāṇan”ti imāni pañca mahāvilokanāni viloketvā, katasanniṭṭhāno tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā tattha mahāsampattiyā parihariyamāno anukkamena bhaddaṃ yobbanaṃ anupāpuṇitvā tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasiriṃ anubhavamāno uyyānakīḷāya gamana-samaye anukkamena jiṇṇa-vyādhi-matasaṅkhāte tayo devadūte disvā saṃjāta-saṃvego nivattitvā catutthe vāre pabbajitaṃ disvā “sādhu pabbajjā”ti pabbajjāya ruciṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasaṃ khepetvā maṅgala-pokkharaṇitīre nisinno kappaka-vesaṃ gahetvā āgatena vissakamma-devaputtena alaṅkata-paṭiyatto, rāhulakumārassa pātasāsanaṃ sutvā putta-sinehassa balavabhāvaṃ ñatvā “yāva imaṃ bandhanaṃ na vaḍḍhati tāvadeva naṃ chindissāmī”ti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto-

“Nibbutā nūna sā mātā - nibbuto nūna so pitā,

nibbutā nūna sā nārī - yassāyaṃ īdiso patī”ti.

Kisāgotamiyā nāma pitucchā dhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā “ahaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvito”ti gīvato satasahassagghanakaṃ muttāhāraṃ omuñcitvā tassā pesetvā attano bhavanaṃ pavisitvā sirisayane nipanno niddāvasa gatānaṃ nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā nibbinnahadayo channaṃ uṭṭhāpetvā kanthakaṃ āharāpetvā taṃ āruyha channasahāyo dasasahassa cakkavāḷa-devatāhi kata-parivāro mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā, teneva rattāvasesena tīṇi rajjāni atikkamma anomāya nadiyā paratīraṃ patvā assa-piṭṭhito oruyha muttarāsi sadise cālikāpuliṇe ṭhatvā “channa tvaṃ mayhaṃ ābharaṇāni ceva kanthakañca ādāya gacchā”ti ābharaṇāni ceva kanthakañca paṭicchāpetvā dakkhiṇa-hatthena maṅgalakhaggamādāya vāmahatthena moliyā saddhiṃ cūḷaṃ chinditvā “sace ahaṃ buddho bhavissāmi ākāse tiṭṭhatu, no ce bhūmiyaṃ patatū”ti ākāse khipi. Cūḷāmaṇi-bandhanaṃ yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ gantvā ākāse aṭṭhāsi. Atha sakko devarājā yojanikena ratanacaṅgoṭakena paṭiggahesi.

Yathāha:

“Chetvāna moliṃ varagandhavāsitaṃ,

vehāsayaṃ ukkhipi sakyapuṅgavo,

sahassanetto sirasā paṭiggahi,

suvaṇṇa-caṅgoṭavarena vāsavo”ti.

Paṭiggahetvā ca pana devalokaṃ netvā suneru-muddhani tiyojanappamāṇaṃ indanīlamaṇimayaṃ cūḷāmaṇi-cetiyaṃ nāma akāsi. Atha kassapabuddhakāle porāṇa-sahāyako ghaṭikāra-mahābrahmā ekaṃ buddhantaraṃ vināvāsabhāvappattena mittabhāvo cintesi: “Ajja me sahāyako mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto samaṇa-parikkhāramassa gahetvā gacchāmī”ti-

“Ticīvarañca patto ca - vāsi sūci ca bandhanaṃ,

parissāvanena aṭṭhete - yuttayogassa bhikkhuno”ti.

Ime samaṇaparikkhāre āharitvā adāsi. Mahāpuriso arahaddhajaṃ nivāsetvā uttamaṃ pabbajjāvesaṃ gaṇhitvā sāṭakayugalaṃ ākāse khipi. Taṃ brahmā paṭiggahetvā brahmaloke dvādasayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ dussacetiyamakāsi.

“Kilese appahīṇepi - mahāsattassa taṃ khaṇe,

yassānubhāvato evaṃ - dussacūḷā hi pūjitā

tasmā tassaṃ mahābodhi-sattānaṃ paṭipattiyaṃ,

na kareyya mahussāhaṃ - ko hi nāma budho jano”ti.

 

Cūḷāmaṇi-dussa-thupadvayakathā.

-ooOoo-

 Bodhisatto pabbajitvā anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍava-pabbata-pabbhāre nisinno magadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā sabbaññutaṃ patvā tassa vijitaṃ āgamanatthāya tena gahita-paṭiñño āḷāraṃ uddakañca upasaṅkamitvā tesaṃ santike adhigatavisesena aparituṭṭho chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā visākha-puṇṇama-divase senāni-nigame sujātāya dinnapāyāsaṃ paribhuñjitvā nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā nerañjarāya tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divābhāgaṃ vitināmetvā sāyaṇha-samaye sotthiyena dinnaṃ tiṇamuṭṭhiṃ gahetvā kāḷena nāgarājena abhitthuta-guṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni santharitvā “na tāvimaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī”ti paṭiññaṃ katvā pācīna dāsābhimukho nisīditvā.

Suriye anatthamiteyeva mārabalaṃ vidhametvā paṭhamayāme pubbenivāsa-ñāṇaṃ majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā pacchimayāmāvasāne dasabala-catuvesārajjādi sabbaguṇa-patimaṇḍitaṃ sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā satta sattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā aṭṭhame sattāhe ajapāla-nigrodhamūle nisinno dhamma-gambhīratā paccavekkhanena appossukkataṃ āpajjamāno dasasahassī-mahābrahma-parivārena sahampati-mahābrahmunā āyācita-dhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ olokento brahmuno ajjhesanaṃ ādāya “kassa nu kho paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyan”ti olokento āḷāruddakānaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ bahūpakāranaṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā āsāḷahipuṇṇama-divase isipatane migadāye pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā te ananucchavikena āvuso vādena samudācarante aññāpetvā dhammacakkaṃ pavattento aññākoṇḍaññattherapamukhe aṭṭhārasa-koṭiyo amatapānaṃ pāyesi.

Tato paṭṭhāya pañcacattālīsa-saṃvaccharāni ṭhatvā caturāsīti dhammakkhandha-sahassāni desetvā gaṇanapathamatīte satte bhavakantārato santāretvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhapetvā kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare uttarasīsakaṃ paññatte mañcake visākhapuṇṇama-divase dakkhiṇena passena sato sampajāno anuṭṭhānaseyyāya nipajji. Tadā kira bhagavato pūjāya yamakasālā sabbapāliphullā mūlato paṭṭhāya yāva aggā ekacchannā ahesuṃ. Na kevalañca yamakasālāyeva sabbepi rukkhasākhā sabbapāliphullāva ahesuṃ.

Na kevalañca tasmiṃyeva uyyāne sakalepi dasasahassa-cakkavāḷe phalūpaga-rukkhā phalaṃ gaṇhiṃsu. Sabbarukkhānaṃ khandhesu khandha-padumāni, vallīsu vallipadumāni, ākāse ullokapadumāni, paṭhavitalaṃ bhinditvā daṇḍakapadumāni pupphiṃsu. Sabbo mahāsamuddo pañcavaṇṇa-padumasañchanno ahosi. Tiyojana-sahassavitthato pana himavā ghanabaddhamorañchakalāpo viya nirantaraṃ mālādāmagavakkhito viya suṭṭhu pīḷetvā ābaddha-puppha-vaṭaṃsako viya supūrita-puppha-caṅgoṭakaṃ viya ca atiramaṇīyo ahosi.

Yamakasālā bhummadevatāhi sañcālitakkhandhaviṭapā tathāgata-sarīrassa uparipupphāni vikiranti. Dibbānipi mandārava-pupphāni antalikkhā patanti. Tāni honti suvaṇṇa-vaṇṇāni paṇṇacchattappamāṇāni. Mahātumbamattaṃ reṇu gaṇhanti. Na kevalañca mandārava-pupphāneva, aññānipi sabbāni pāricchattaka-pupphādīni suvaṇṇa-caṅgoṭakāni rajata-caṅgoṭakāni ca pūretvā pūretvā tidasapurepi brahmalokepi ṭhitāhi devatāhi paviddhāni antarā avippakiṇṇāneva hutvā āgantvā patta-kiṃjakkha-reṇu-cuṇṇehi tathāgatassa sarīrameva okiranti. Dibbānipi candana-cuṇṇāni antalikkhā patanti. Tathāgatassa sarīre okiranti. Na kevalañca devatānaṃyeva nāga-supaṇṇa-manussānampi upakappana-candana-cuṇṇāni. Na kevalañca candanacuṇṇāneva kāḷānusārī-tagara-lohitacandanādi sabba-gandha-jāta-cuṇṇāni. Haritālañjana-suvaṇṇa-rajata-cuṇṇāni, sabbagandhavāsa-vikatiyo suvaṇṇa-rajatādisamugge pūretvā cakkavāḷa-mukhavaṭṭi-ādisu ṭhitāhi devatāhi paviddhā antarā avippakiritvā tathāgatasseva sarīraṃ okiranti. Dibbānipi turiyāni antalikkhe vajjanti. Na kevalañca tāniyeva sabbānipi tantibaddha-cammapariyonaddha-susirādi-bhedāni dasasahassa-cakkavāḷe deva-nāgava-supaṇṇa-manussānaṃ turiyāni ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe vajjanti.

Varacāraṇadevatā kira nāmekā dīghāyukā devatā “mahāpuriso manussapathe nibbattitvā buddho bhavissatī”ti sutvā “paṭisandhidivase gaṇhitvā gamissāmā”ti mālā ganthituṃ ārabhiṃsu. Tā ganthamānāva mahāpurise mātukucchiyaṃ nibbatte “tumhe kassa ganthathā”ti vuttā “na tāva tiṭṭhā”ti “kucchito nikkhamana-divase gahetvā gamissāmā”ti āhaṃsu. “Puna nikkhanto”ti sutvā “mahābhinikkhamanadivase gamissāmā”ti. “Mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto”ti sutvā “abhisambodhi-divase gamissāmā”ti. “Ajja abhisambuddho”ti sutvā “dhammacakkappavattanadivase gamissāmā”ti. “Dhammacakkaṃ pavattayī”ti sutvā “yamakapāṭihāriyadivase gamissāmā”ti. “Ajja yamakapāṭihāriyaṃ karī”ti sutvā “devorohanadivase gamissāmā”ti. “Ajja devorohanaṃ karī”ti sutvā. “Āyusaṅkhārossajjane gamissāmā”ti. “Āyusaṅkhāraṃ ossajī”ti sutvā “na tāva niṭṭhā”ti “parinibbāna-divase gamissāmā”ti.

“Ajja bhagavā yamakasālānamantare dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ upagato balava-paccūsasamaye parinibbāyissati. Tumhe kassa ganthathā”ti vuttā pana, “kinnāmetaṃ ajjeva mātukucchiyā paṭisandhiṃ gaṇhi. Ajjeva kucchito nikkhanto. Ajjeva mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Ajjeva buddho ahosi. Ajjeva dhammacakkaṃ pavattayi. Ajjeva yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Ajjeva devalokā otinaṇṇā. Ajjeva āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ajjeva kira parinibbuto. Nanu nāma dutiya-divase yāgupāna-kālamattampi ṭhātabbaṃ assa, dasa-pāramiyo pūretvā buddhattaṃ pattassa nāma ananucchavikan”ti apariniṭṭhitāva mālāyo gahetvā āgamma antocakkavāḷe okāsaṃ alabhamānā cakkavāḷa-mukhavaṭṭiyaṃ labhitvā ādhāvantiyo hatthena hatthaṃ gīvāya gīvaṃ gahetvā tīṇi ratanāni ārabbha dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni chabbaṇṇaraṃsiyo dasapāramiyo addhacchaṭṭhāni jātakasatāni cuddassa buddhañāṇāni ārabbha gāyitvā tassa tassa avasāne “sahāya he sahāya he”ti vadanti: “Idametaṃ paṭicca-vuttaṃ-dibbānipi saṃgītāni antalikkhe vattantī”ti.

Bhagavā pana evaṃ mahatiyā pūjāya vattamānayā paṭhamayāme mallānaṃ dhammaṃ desesi. Majjhimayāme subhaddassa dhammaṃ desetvā taṃ maggaphale patiṭṭhāpesi. Pacchimayāme bhikkhū ovaditvā balava-paccūsa-samaye mahāpaṭhaviṃ kampento anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Parinibbute pana bhagavate lokanāthe ānandatthero mallarājūnaṃ taṃ pavattiṃ āroceti. Te sutvā va gandhamālaṃ sabbañca tālāvacaraṃ pañca ca dussayugasatāni ādāya gantvā bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā maṇḍala-mālāni paṭiyādentā evaṃ taṃ divasaṃ vītināmesuṃ.

Atha devatānañca kosinārakānaṃ mallānañca etadahosi: “Ativikālo kho ajja bhagavato sarīraṃ jhāpetuṃ, svedāni bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā”ti. Tathā dutiyampi divasaṃ vītināmesuṃ. Tathā tatiyaṃ catutthaṃ pañcamaṃ chaṭṭhampi divasaṃ vītināmesuṃ. Sattame divase devatā ca kosinārakā mallā ca bhagavato sarīraṃ dibbehi mānusakehi ca naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā nagaramajjhena nīharitvā yattha yakuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ tattha nikkhipiṃsu.

Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhi-samala-saṅkaṭīrā jaṇṇu-mattena odhinā mandārava-pupphena santhatā hoti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ cakkavattissa sarīraṃ viya ahatena vatthena veṭhesuṃ. Ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṃ. Vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuṃ. Eteneva nayena pañcahi yugasatehi veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjetvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ.

Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamagga-paṭipanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena there cittaṃ pasādetvā sagge nibbattā devatā tasmiṃ samāgame theraṃ adisvā “kuhinnu kho amhākaṃ kulūpaga-thero”ti āvajjentā antarāmaggapaṭipannaṃ disvā “amhākaṃ kulūpaga-there avandite citako mā pajjalitthā”ti adhiṭṭhahiṃsu.

Atha kho cattāro mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā “vīsaṃratanasatikaṃ candanacitakaṃ ālimpessāmā”ti aṭṭhapi solasapi dvattiṃsāpi janā hutvā yamaka-ukkāyo gahetvā tālavaṇṭehi vijantā bhastāni dhamantā na sakkontiyeva aggiṃ gāhāpetuṃ. Atha kho kosinārakā mallā citakassa apajjalana-kāraṇaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchitvā devatānaṃ adhippāyaṃ sutvā “Mahākassapo kira bho pañcahi bhikkhu-satehi saddhiṃ ‘dasabalassa pāde vandissāmī’ti āgacchati. Tasmiṃ kira anāgate citako na pajjalati. Kīdiso bho so bhikkhu kāḷo odāto dīgho rasso evarūpe nāma bho bhikkhumhi ṭhite kiṃ dasabalassa parinibbānaṃ nāmā”ti keci gandhamālādi hatthā paṭipathaṃ gacchiṃsu. Keci vīthiyo vicittā katvā āgamanamaggaṃ olokayamānā aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, yena bhagavato citako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvajjantova sallakkhesi: “Imasmiṃ ṭhāne pādā”ti. Tato pādasamīpe ṭhatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjatvā vuṭṭhāya “arasahassa patimaṇḍitā dasabalassa pādā saddhiṃ kappāsa-paṭalehi pañcadussayugasatāni suvaṇṇadoṇiṃ candanacitakañca dvedhā katvā mayhaṃ uttamaṅge sirasī patiṭṭhahantū”ti adhiṭṭhāsi. Saha adhiṭṭhāna-cittena tāni dussayugādīni dvedhā katvā valāhakantārā puṇṇacando viya pādā nikkhamiṃsu.

Thero vikasita-rattapaduma-sadise hatthe pasāretvā suvaṇṇavaṇṇe satthu-pāde yāva gopphakā bāḷhaṃ gahetvā attano siravare patiṭṭhāpesi. Mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ekappahāreneva mahānādaṃ nadi. Gandhamālādīhi pūjetvā yathāruciṃ vandi. Evaṃ pana therena ca mahājanena ca tehi ca pañcahi bhikkhusatehi vanditamatte therassa hatthato muñcitvā alattaka-vaṇṇāni bhagavato pādatalāni dāru-ādisu kiñci acāletvāva yathāṭṭhāne patiṭṭhahiṃsu. Bhagavato pādesu nikkhamantesu vā pavisantesu vā kappāsa-aṃsu vā dasātantu vā telabindu vā dārukhaṇḍaṃ vā ṭhānā calitaṃ nāma nāhosi. Sabbaṃ yathāṭṭhāne ṭhitameva ahosi. Uṭṭhahitvā pana atthaṅgate cande viya sūriye viya ca tathāgatassa pādesu antarahitesu mahājano mahākanditaṃ kandi. Parinibbuta-kālato adhikataraṃ kāruññaṃ ahosi. Atha kho devatānubhāvena panesa citako samantato ekappahāreneva pajjali. Jhāyamānassa bhagavato sarīrassa chavi-camma-maṃsādīnaṃ neva chārikāmattampi antamaso paññāyittha. Na masi, sumana-makula-sadisā pana dhotamutta-sadisā suvaṇṇasadisā ca dhātuyo avasissiṃsu.

Dīghāyuka-buddhānaṃ hi sarīraṃ suvaṇṇakkhandha-sadisaṃ ekaghanameva hoti. Bhagavā pana “ahaṃ na ciraṃ ṭhatvā parinibbāyāmi. Mayhaṃ sāsanaṃ na tāva sabbattha vitthāritaṃ, tasmā parinibbutassapi me sāsapamattampi dhātuṃ gahetvā attano attano vasanaṭṭhāne cetiyaṃ katvā paricaranto mahājano saggaparāyano hotī”ti dhātūnaṃ vikiraṇaṃ adhiṭṭhāsi. “Kati panassa dhātuyo vippakiṇṇā, kati na vippakiṇṇā”ti catasso dāṭhā, dve akkhakā, uṇhīsanti imā satta-dhātuyo na vippakiṇṇā. Sesā vippakiriṃsu. Tattha sabbakhuddakādhātu sāsapa-bījamattā ahosi. Mahādhātu majjhe bhinna-taṇḍulamattā. Atimahatī majjhe bhinnamugga-bījamattā ahosi.

Daḍḍhe kho pana bhagavato sarīre ākāsato aggabāhumattāpi jaṅghamattāpi tālakkhandhamattāpi udakadhārā patitvā citakaṃ nibbāpesi. Na kevalaṃ ākāsatoyeva parivāretvā ṭhitasālarukkhānampi sākhantara-viṭapantarepi udakadhārā nikkhamitvā nibbāpesuṃ. Bhagavato citako mahanto, santā paṭhaviṃ bhinditvā naṅgalasīsamattā udakavaṭṭi eḷika-vaṭaṃsaka-sadisā gantvā citakameva gaṇhi. Mallarājāno ca suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca pūretvā ābhata-nānāgandhodakena suvaṇṇa-rajata-mayehi aṭṭhadantakehi vikiritvā candanacitakaṃ nibbāpesuṃ. Tattha citake jhāyamāne parivāretvā ṭhita-sālarukkhānaṃ sākhantarepi viṭapantarepi pattantarepi ca jāle uggacchante pattaṃ vā sākhā vā daḍḍhā nāma natthi. Kipillikāpi makkaṭakāpi pāṇakāpi jālānaṃ antareneva vicaranti.

Ākāsato patita-udakadhārāsupi sālarukkhehi nikkhanta-udakadhārāsupi paṭhaviṃ bhinditvā nikkhanta-udakadhārāsupi dhammatāva pamāṇaṃ.

Evaṃ citakaṃ nibbāpetvā pana mallārājāno santhāgāre catujātigandha-paribhaṇḍaṃ kāretvā lāja-pañcamāni pupphāni vikiritvā upari celavitānaṃ bandhāpetvā suvaṇṇatārakāhi khacetvā tattha gandhadāma-mālādāma-ratanadāmāni olambetvā santhāgārato yāva makuṭabandhana-saṅkhātā sīsappasādhana-maṅgalasālā tāva ubhohi passehi sāṇikilañja-parikkhepaṃ kāretvā upari celavitānaṃ bandhāpetvā suvaṇṇatārakāhi khacetvā tatthāpi gandhadāma-mālādāma-ratanadāmāni olambetvā maṇidaṇḍehi pañcavaṇṇadhaje ussāpetvā samantā dhajapatākā parikkhipitvā sittasammaṭṭhāsu vīthīsu kadaliyo puṇṇaghaṭe ca ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā alaṅkata-hatthikkhandhe sahadhātūhi suvaṇṇadoṇiṃ ṭhapetvā mālāgandhādīhi pūjetvā sādhukīḷaṃ kīḷantā antonagaraṃ pavesetvā santhāgāre sarabhamaya-pallaṅke ṭhapetvā upari setacchattaṃ dhārayitvā satti-hatthehi purisehi parikkhipāpetvā hatthīhi kumbhena kumbhaṃ paharantehi parikkhipāpetvā tato assehi gīvāya gīvaṃ paharantehi, tato rathehi āṇikoṭiyā āṇikoṭiṃ paharantehi, tato yodhehi bāhūhi bāhuṃ paharantehi, tesaṃ pariyante koṭiyā koṭiṃ paharamānehi dhanūhi parikkhipāpesuṃ.

Iti samantā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ sannāhagacchitaṃ viya katvā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Kasmā panete evamakaṃsūti. Ito purimesu dvīsu sattāhesu te bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīya-bhojanīyaṃ saṃvidahantā sādhukīḷāya okāsaṃ na labhiṃsu. Tato tesaṃ ahosi: “Imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷaṃ kīḷissāma. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocideva āgantvā dhātuyo gaṇheyya-tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmā”ti. Tena te evamakaṃsu.

Atha kho assosi kho rājā māgadho ajātasattu “Bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto”ti kathaṃ assosi. Paṭhamamevassa amaccā sutvā cintayiṃsu: “satthā nāma parinibbuto, na so sakkā puna āharituṃ pothujjanika-saddhāya pana amhākaṃ raññā sadiso natthi. Sace esa imināva niyāmena suṇissati, hadayamassa phaḷissati. Rājā kho panamhehi anurakkhitabbo”ti, te tisso suvaṇṇadoṇiyo āharitvā catumadhurassa pūretvā rañño santikaṃ gantvā etadavocuṃ. “Deva amhehi supinako diṭṭho tassa paṭighātatthaṃ tumhehi dukūlapaṭṭaṃ nivāsetvā yathā nāsāpuṭamattaṃ paññāyati evaṃ catumadhuradoṇiyaṃ nipajjituṃ vaṭṭatī”ti. Rājā atthacarakānaṃ vacanaṃ sutvā “evaṃ hotu tātā”ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.

Atheko amacco alaṅkāraṃ omuñcitvā kese parikiriya yāya disāya satthā parinibbuto tadabhimukho hutvā añjaliṃ paggayha rājānaṃ āha: “Deva maraṇato muñcanakasatto nāma natthi. Amhākaṃ āyuvaddhako cetiyaṭṭhānaṃ puññakkhettaṃ abhisekapiṭṭhikā bhagavā satthā kusinārāyaṃ parinibbuto”ti. Rājā sutvā visaññī jāto catumadhuradoṇi usumaṃ muñci. Rājānaṃ ukkhipitvā dutiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So saññaṃ labhitvā “Tāta kiṃ vadathā”ti pucchi. “Satthā mahārāja parinibbuto”ti, puna visaññī jāto catumadhuradoṇi usumaṃ muñci. Atha naṃ tatopi ukkhipitvā tatiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So puna saññaṃ paṭilabhitvā “Tāta kiṃ vadathā”ti pucchi. “Satthā mahārāja parinibbuto”ti. Rājā puna visaññī jāto catumadhuradoṇi usumaṃ muñci.

Atha naṃ tatopi ukkhipitvā nahāpetvā matthake ghaṭehi udakaṃ āsiñciṃsu. Rājā saññaṃ paṭilabhitvā āsanā uṭṭhāya gandhaparibhāvite maṇivaṇṇakese suvaṇṇaphalaka-vaṇṇāya piṭṭhiyaṃ pakiritvā pavāḷaṅguravaṇṇāhi suvaṭṭitaṅgulīhi suvaṇṇa-bimbaka-vaṇṇaṃ uraṃ saṃsibbanto viya gahetvā paridevamāno ummattakaveseneva antaravīthiṃ otiṇṇo. So alaṅkata-nāṭaka-parivuto nagarā nikkhamma jīvakambavanaṃ gantvā yasmiṃ ṭhāne nisinnena bhagavatā dhammo desito taṃ oloketvā “Bhagavā sabbaññu nanu me imasmiṃ ṭhāne nisīditvā dhammaṃ desayittha. Tumhe sokasallaṃ vinodayittha. Tumhe mayhaṃ sokasallaṃ nīharittha. Ahaṃ tumhākaṃ saraṇaṃ gato. Idāni pana me paṭivacanampi na detha bhagavā”ti punappuna paridevitvā “Nanu bhagavā ahaṃ aññadā evarūpe kāle ‘tumhe mahābhikkhusaṅgha-parivārā jambudīpatale cārikaṃ carathā’ti suṇāmi. Idāni pana ahaṃ tumhākaṃ ananurūpaṃ ayuttaṃ pavattiṃ suṇāmī”ti evamādīni ca vatvā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato guṇaṃ anussaritvā cintesi. “Mama paridevite neva na sijjhati. Dasabalassa dhātuyo āharāpessāmī”ti mallarājunaṃ dūtañca paṇṇañca pāhesi.

“Bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca kāretun”ti. Pesetvā pana “sace dassanti sundaraṃ, no ce dassanti āharaṇūpāyena āharissāmī”ti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā sayampi nikkhantoyeva yathā ca Ajātasattu evaṃ vesāliyaṃ licchavirājāno kapilavatthumhi sakyarājāno allakappake bulayo rāmagāmake koḷiyā veṭhadīpake brāhmaṇo pāvañce mallā dūtaṃ pesetvā sayampi caturaṅginiyā senāya nikkhamiṃsuyeva. Tattha pāveyyakā sabbehi āsannatarā kusinārāto tigāvutantare nagare vasanti. Bhagavāpi pāvaṃ pavisitvā kusināraṃ gato. Mahāparihārā panete rājāno parihāraṃ karontāva pacchato jātā. Te sabbepi sattanagara-vāsino āgantvā “Amhākaṃ dhātuyo vā dentu yuddhaṃ vā”ti kusinārā-nagaraṃ parivārayiṃsu.

Tato Mallarājāno etadavocuṃ: “Bhagavā amhākaṃ gāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ satthusāsanaṃ pahiṇimha na gantvā ānayimha. Satthā pana sayameva āgantvā sāsanaṃ pesetvā amhe pakkosāpesi. Tumhepi kho pana yaṃ tumhākaṃ gāmakkhette ratanaṃ uppajjati. Na taṃ amhākaṃ detha. Sadevake loke buddharatana-samaṃ ratanaṃ nāma natthi, evarūpaṃ uttamaṃ ratanaṃ labhitvā mayaṃ na dassāmā”ti. Evaṃ te kalahaṃ vaḍḍhetvā “na kho pana tumhehiyeva mātu-thanato khīraṃ pītaṃ, amhehipi pītaṃ, tumheyeva purisā, amhe na purisā. Hotu hotū”ti aññamaññaṃ ahaṅkāraṃ katvā sāsana-paṭisāsanaṃ pesentā aññamaññaṃ mānagajjitaṃ gajjiṃsu. Yuddhe pana sati kosinārakānaṃ yeva jayo abhavissa, kasmā dhātupāsanatthaṃ āgatā devatā tesaṃ pakkhā ahesuṃ.

Tato doṇo brāhmaṇo imaṃ vivādaṃ sutvā “ete rājāno bhagavato parinibbutaṭṭhāne vivādaṃ karonti. Na kho panetaṃ patirūpaṃ alaṃ iminā kalahena vūpasamessāmi nan”ti uṇṇatappadese ṭhatvā dvebhāṇavāra-parimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma avoca. Tattha paṭhamakabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu. Dutiyakabhāṇavāra-pariyosāne “ācariyassa viya bho saddo, ācariyassa viya bho saddo”ti sabbe nīravā ahesuṃ. Sakala-jambudīpatale kira kulaghare jāto yebhuyyena tassa na antevāsiko nāma natthi. Atha so te attano vacanaṃ sutvā tuṇhībhūte viditvā puna etadavoca:

“Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ

amhākaṃ buddho ahu khantivādo,

na hi sādhayaṃ uttamapuggalassa

sarīrabhaṅge siyā sampahāro.

Sabbeva bhonto sahitā samaggā

sammodamānā karomaṭṭhabhāge,

vitthārikā hontu disāyu thūpā

bahujjano cakkhumato pasanno”ti.

Tatrāyamattho “amhākaṃ buddho ahu khantivādo“ti buddhabhūmiṃ appatvāpi pāramiyo pūrentā khantivāda-tāpasakāle dhammapālakumārakāle chaddanta-hatthikāle bhūridatta-nāgarājakāle campeyya-nāgarājakāle saṅkhapāla-nāgarājakāle mahākapikāle aññesupi bahūsu jātakesu paresu kopaṃ akatvā khantimeva akāsi. Khantimeva vaṇṇayi. Kimaṅga pana etarahi iṭṭhāniṭṭhesu tādilakkhaṇaṃ patto sabbathāpi amhākaṃ buddho khantivādo ahosi.

Tassa evaṃ vidhassa na hi sādhayaṃ uttamapuggalassa sarīrabhaṅge siyā sampahāro, “na hi sādhayanti” na hi sādhu ayaṃ, “sarīrabhaṅge”ti “sarīra-bhaṅganimittaṃ dhātukoṭṭhāsahetū”ti attho “siyā sampahāro”ti “āyudha-sampahāro na hi sādhu siyā”ti vuttaṃ hoti. “Sabbeva bhonto sahitā“ti sabbeva bhavanto sahitā hotha mā bhijjittha. “Samaggā”ti kāyena vācāya ca ekasannipātā ekavacanā samaggā hotha. “Sammādamānā“ti cittenāpi aññamaññaṃ modamānā hotha. “Karomaṭṭhabhāgo”ti bhagavato sarīrāni aṭṭhabhāge karoma. “Cakkhumato”ti pañcahi cakkhūhi cakkhumato buddhassa, na kevalaṃ tumheyeva bahujjano pasanno tesu ekopi laddhuṃ ayutto nāma natthī”ti bahuṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpesi.

Atha sabbepi rājāno evamāhaṃsu: “Tena hi brāhmaṇa tvaññeva bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajāhī”ti. “Evaṃ bho”ti kho doṇo brāhmaṇo tesaṃ rājūnaṃ paṭissutvā dhātuyo samaṃ suvibhattaṃ vibhaji.

Tatrāyamanukkamo doṇo kira tesaṃ paṭissutvāva suvaṇṇa-doṇiṃ vivarāpesi. Rājāno āgantvā doṇiyaṃ yeva tā suvaṇṇa-vaṇṇā dhātuyo disvā “bhagavā sabbaññu pubbe mayaṃ tumhākaṃ dvattiṃsa-lakkhaṇa-patimaṇḍitaṃ chabbaṇṇabuddharasmikhacitaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ addasāma. Idāni pana suvaṇṇavaṇṇā dhātuyova avasiṭṭhā jātā, na yuttamidaṃ bhagavā tumhākan”ti parideviṃsu. Brāhmaṇo tasmiṃ samaye tesaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā dakkhiṇadāṭhaṃ gahetvā veṭhantare ṭhapesi. Atha pacchā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji. Sabbāpi dhātuyo pākatika-nāḷiyā soḷasa-nāḷiyo ahosuṃ. Ekekanagaravāsino dve dve nāḷiyo labhiṃsu.

Brāhmaṇassa pana dhātuyo vibhajantasseva sakko devānamindo “kena nu kho sadevakassa lokassa kaṅkhācchedanāya catusaccakathāya paccayabhūtā bhagavato dakkhiṇādāṭhā gahitā”ti olokento “brāhmaṇena gahitā”ti disvā “brāhmaṇo dāṭhāya anucchavikaṃ sakkāraṃ kātuṃ na sakkhissati. Gaṇhāmi nan”ti veṭhantarato gahetvā suvaṇṇa-caṅgoṭake ṭhapetvā devalokaṃ netvā cūḷāmaṇi-cetiye patiṭṭhāpesi. Brāhmaṇopi dhātuyo vibhajitvā dāṭhaṃ apassanto “kena me dāṭhā gahitā”ti pucchitumpi nāsakkhi. “Nanu tayā dhātuyo vibhajitā, kiṃ tvaṃ paṭhamaṃyeva attano dhātūhi atthibhāvaṃ na aññāsī”ti. Attani dosāropanaṃ sampassamāno “mayhampi koṭṭhāsaṃ dethā”ti vattumpi nāsakkhi.

Tato “ayaṃ suvaṇṇakumbhopi dhātugatikoyeva yena tathāgatassa dhātuyo minitā, imassāhaṃ thūpaṃ karissāmī”ti cintetvā “imaṃ me bhonto kumbhaṃ dadantū”ti āha. Tato rājāno brāhmaṇassa kumbhamadaṃsu. Pipphalivaniyāpi kho moriyā bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā “bhagavāpi khattiyo, mayampi khattiyo, mayampi arahāma labhituṃ bhagavato sarīrānaṃ bhāgan”ti dūtaṃ pesetvā yuddha-sajjā nikkhamitvā āgatā. Tesaṃ rājāno evamāhaṃsu: “Natthi bhagavato sarīrānaṃ bhāgo, vibhattāni bhagavato sarīrāni ito aṅgāraṃ harathā”ti. Te tato aṅgāraṃ hariṃsu.

Atha kho rājā Ajātasattu kusinārāya ca rājagahassa ca antare pañcavīsati-yojanamaggaṃ aṭṭha-usabha-vitthataṃ samatalaṃ kāretvā, yādisaṃ mallarājāno makuṭabandhanassa ca santhāgārassa ca antare pūjaṃ kāresuṃ tādisaṃ pañcavīsatiyojanepi magge pūjaṃ kāretvā lokassa anukkaṇṭhanatthaṃ sabbattha antarāpaṇe pasāretvā suvaṇṇadoṇiyaṃ pakkhittadhātuyo sattipañjarena parikkhipāpetvā attano vijite pañcayojanasata-parimaṇḍale manusse sannipātāpesi.

Te dhātuyo gahetvā kusinārato dhātukīḷaṃ kīḷantā nikkhamitvā yattha yattha vaṇṇavantāni pupphāni passanti, tattha tattha dhātuyo satti-antare ṭhapetvā tesaṃ pupphānaṃ khīṇakāle gacchanti. Rathassa dhuraṭṭhānaṃ pacchimaṭṭhāne sampatte sattadivase sādhukīḷaṃ kīḷanti. Evaṃ dhātuyo gahetvā āgacchantānaṃ sattavassāni sattamāsāni satta ca divasāni vītivattāni. Micchādiṭṭhikā “samaṇassa gotamassa parinibbuta-kālato paṭṭhāya balakkārena sādhukīḷikāya upaddutamhā, sabbe no kammantā naṭṭhā”ti ujjhāyantā manaṃ padūsetvā chaḷāsītisahassamattā apāye nibbattā, khīṇāsavā āvajjitvā “mahājano manaṃ padūsetvā apāye nibbatto”ti sakkaṃ devarājānaṃ disvā “dhātu āhāraṇūpāyaṃ karissāmā”ti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā “dhātu āharaṇūpāyaṃ karohi mahārājā”ti āhaṃsu.

Sakko āha: “Puthujjano nāma ajātasattunā samo saddho natthi, na so mama vacanaṃ karissati. Api ca kho māravibhīsakasadisaṃ vibhīsakaṃ dassessāmi. Yakkha-gāhaka-khipanaka-arocake karissāmi. Tumhe ‘Mahārāja amanussā kupitā, dhātuyo āharāpethā’ti vadeyyātha. Evaṃ so āharāpessatī”ti. Atha kho sakko taṃ sabbaṃ akāsi.

Therāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā “mahārāja amanussā kupitā, dhātuyo āharāpehī”ti bhaṇiṃsu. Rājā “na tāva bhante mayhaṃ cittaṃ tussati, evaṃ santepi āharatū”ti āha. Sattame divase dhātuyo āhariṃsu. Evaṃ āhata-dhātuyo gahetvā rājā rājagahe thupamakāsi. Itarepi rājāno attano balānurūpena nīharitvā sakasakaṭṭhāne thūpamakaṃsu. Doṇopi brāhmaṇo pipphalivaniyāpi moriyā sakasakaṭṭhāne thūpamakaṃsūti.

Eko thūpo rājagahe - eko vesāliyā pure,

eko kapilavatthusmiṃ - eko ca allakappake.

Eko thūpo rāmagāme - eko ca veṭhadīpake,

eko pāveyyake malle - eko ca kusinārake.

Ye te sārīrikā thūpā - jambudīpe patiṭṭhitā,

aṅgārakumbhathūpehi - dasathūpā bhavanti te.

Dasāpi thūpā purisuttamassa ye - yathānurūpaṃ nararājapūjitā,

sabbena lokena sadevakena te - namassaneyyāva bhavanti sabbadāti.

 

Dasathūpakathā.

-ooOoo-

 

Evaṃ patiṭṭhitesu pana thūpesu mahākassapatthero dhātūnaṃ antarāyaṃ disvā Ajātasattuṃ upasaṅkamitvā “Mahārāja ekaṃ dhātunidhānaṃ kātuṃ vaṭṭatī”ti āha. “Sādhu bhante nidhānakammaṃ tāva mama hotu, dhātuyo pana kathaṃ āharāpemī”ti. “Na mahārāja dhātu-āharaṇaṃ tuyhaṃ bhāro, amhākaṃ bhāro”ti. “Sādhu bhante tumhe dhātuyo āharatha. Ahaṃ dhātunidhānaṃ karissāmī”ti. Thero tesaṃ tesaṃ rājakulānaṃ paricaraṇa-mattakameva ṭhapetvā sesadhātuyo āhari.

Rāmagāme pana dhātuyo nāgā gaṇhiṃsu. “Tāsaṃ antarāyo natthi, anāgate laṅkādīpe mahāvihāre mahācetiyamhi nidhīyissatī”ti. Taṃ na āharittha. Sesehi sattahi nagarehi āharitvā rājagahassa pācīna-dakkhiṇa-disābhāge ṭhapetvā “imasmiṃ ṭhāne yo pāsāṇo atthi, so antaradhāyatu, paṃsu suvisuddhā hotu, udakañca mā uṭṭhahatū”ti adhiṭṭhāsi.

Rājā taṃ ṭhānaṃ khaṇāpetvā tato uddhaṭa-paṃsunā iṭṭhikā kāretvā asīti mahāsāvakānaṃ thūpe kāreti. “Idha rājā kiṃ kāretī”ti pucchantānampi “mahāsāvakānaṃcetiyānī”ti vadanti na koci dhātunidhānabhāvaṃ jānāti asītihatthagambhīre pana tasmiṃ padese jāte heṭṭhā lohasantharaṃ santharāpetvā tattha thūpārāme cetiya-gharappamāṇaṃ tambalohamayaṃ gehaṃ kārāpetvā aṭṭhaṭṭha haricandanādimaye karaṇḍe ca thūpe ca kārāpesi.

Atha kho bhagavato dhātuyo haricandana-karaṇḍe pakkhipitvā taṃ haricandana-karaṇḍaṃ aññasmiṃ haricandana-karaṇḍe, tampi aññasminti evaṃ aṭṭha-haricandana-karaṇḍe ekato katvā eteneva upāyena aṭṭha-karaṇḍe aṭṭhasu haricandana-thūpesu, aṭṭha-haricandanathūpe aṭṭhasu lohitacandana-karaṇḍesu, aṭṭha-lohitacandanakaraṇḍe aṭṭhasu lohitacandanathūpesu, aṭṭha-lohitacandanathūpe aṭṭhasu dantakaraṇḍesu, aṭṭha-dantakaraṇḍe aṭṭhasu dantathūpesu, aṭṭha-dantathūpe aṭṭhasu sabba ratanakaraṇḍesu, aṭṭha-sabbaratanakaraṇḍe aṭṭhasu sabbaratanathūpesu, aṭṭha-sabbaratanathūpe aṭṭhasu suvaṇṇakaraṇḍesu aṭṭha-suvaṇṇakaraṇḍe aṭṭhasu suvaṇṇathūpesu, aṭṭha-suvaṇṇathūpe aṭṭhasu rajatakaraṇḍesu, aṭṭha-rajatakaraṇḍe aṭṭhasu rajata-thūpesu, aṭṭha-rajatathūpe aṭṭhasu maṇikaraṇḍesu, aṭṭha-maṇikaraṇḍe aṭṭhasu maṇithūpesu, aṭṭha-maṇithūpe aṭṭhasu lohitaṅka-karaṇḍesu, aṭṭha-lohitaṅka-karaṇḍe aṭṭhasu lohitaṅkathūpesu, aṭṭha-lohitaṅkathūpe aṭṭhasu masāragallakaraṇḍesu, aṭṭha-masāragallakaraṇḍe aṭṭhasu masāragalla-thūpesu, aṭṭha-masāragallathūpe aṭṭhasu phaḷika-karaṇḍesu, aṭṭha-phaḷika karaṇḍe aṭṭhasu phaḷikathūpesu ca pakkhipi. Sabba-uparimaṃ phaḷika-cetiyaṃ thūpārāma-cetiyappamāṇaṃ ahosi.

Tassa upari sabbaratanamayaṃ gehaṃ kāresi tassa upari suvaṇṇamayaṃ, tassa upari rajatamayaṃ, tassa upari tambalohamayaṃ gehaṃ kāresi. Tattha sabbaratanamayaṃ vālukaṃ okiritvā jalaja-thalaja-pupphānaṃ sahassāni vippakiritvā addhacchaṭṭhāni jātakasatāni āsīti mahāthere suddhodana-mahārājānaṃ mahāmāyādeviṃ satta sahajāte sabbanetāni suvaṇṇa-mayāneva kāresi. Pañcapañcasate suvaṇṇarajatamaye puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi. Pañcasuvaṇṇadhajasate pañcasate suvaṇṇadīpake ca kārāpetvā sugandha-telassa pūretvā tesu dukūlavaṭṭiyo ṭhapesi.

Athāyasmā mahākassapo “mālā mā milāyantu, gandhā mā vinassantu, dīpā mā vijjhāyantū”ti adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni chindāpesi. “Anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imā dhātuyo vitthārikā karissatī”ti. Rājā sabbapasādhanehi pūjetvā ādito paṭṭhāya dvāraṃ pidahanto nikkhami. Tambalohadvāraṃ pidahitvā āviñjana-rajjuyaṃ kuñcikamuddikaṃ bandhi. Tattheva mahantaṃ maṇikkhandhaṃ ṭhapesi. “Anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontū”ti akkharāni chindāpesi.

Sakko devarājā vissakammaṃ āmantetvā: “Tāta, ajātasattunā dhātu-nidhānaṃ kataṃ, ettha ārakkhaṃ ṭhapehī”ti pahiṇi. So āgantvā vāḷasaṅghāṭayantaṃ yojesi. Kaṭṭharūpakāni tasmiṃ dhātugabbhe phaḷika-vaṇṇa-khagge gahetvā vātasadisena vegena anupariyāyantaṃ yojetvā ekāya eva āṇiyā bandhitvā samantato giñjakāvasathākārena silāparikkhepaṃ katvā upari ekāya pidahitvā paṃsuṃ pakkhipitvā bhūmiṃ samaṃ katvā tassūpari pāsāṇathūpaṃ patiṭṭhāpesi.

Dhātunidhānakathā.

-ooOoo-

 

Evaṃ niṭṭhite dhātunidhāne yāvatāyukaṃ ṭhatvā thero parinibbuto, rājāpi yathākammaṃ gato, tepi manussā kālakatā, aparabhāge piyadāso kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhamma-rājā hutvā tā dhātuyo gahetvā jambudīpe caturāsītiyā cetiyasahassesu patiṭṭhāpesi. Kathaṃ? Bindusārassa kira ekasataṃ puttā ahesuṃ. Te sabbe asoko attanā saddhiṃ ekamātikaṃ tissa kumāraṃ ṭhapetvā ghātesi. Ghātento cattāri vassāni anabhisitto rajjaṃ kāretvā catunnaṃ vassānaṃ accayena tathāgatassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ pāpuṇi.

Abhisekānubhāvena imā rājiddhiyo āgatā. Mahāpaṭhaviyā heṭṭhā yojanappamāṇe āṇā pavatti, tathā upari ākāse, anotattadahato aṭṭhahi kājehi soḷasa pānīyaghaṭe divase divase devatā āharanti. Yato sāsane uppanna-saddho hutvā aṭṭha-ghaṭe bhikkhusaṅghassa adāsi. Dve ghaṭe saṭṭhi-mattānaṃ tipiṭaka-bhikkhūnaṃ, dve ghaṭe aggamahesiyā asandhimittāya, cattāro ghaṭe attanā paribhuñji. Devatā eva himavante nāgalatā danta-kaṭṭhaṃ nāma atthi siniddhaṃ mudukaṃ rasavantaṃ, taṃ divase divase āharanti yena rañño ca aggamahesiyā ca soḷasannaṃ nāṭaka-sahassānaṃ saṭṭhimattānaṃ bhikkhusahassānaṃ devasikaṃ dantapoṇa-kiccaṃ nipphajji.

Devasikamevassa devatā agadāmalakaṃ agadaharīṭakaṃ suvaṇṇavaṇṇañca gandhasampannaṃ ambapakkaṃ āharanti. Tathā chaddanta-dahato pañca-vaṇṇaṃ nivāsana-pāpuraṇaṃ, pītakavaṇṇaṃ hattha-puñchanaka-paṭṭaṃ dibbañca pānakaṃ āharanti. Devasikameva panassa anulepagandhaṃ pārupanatthāya asuttamayikaṃ sumanapupphapaṭaṃ mahārahañca añjanaṃ nāgabhavanato nāgarājāno āharanti. Chaddantadaheyeva uṭṭhitassa sālino navavāhasahassāni divase divase suvā āharanti. Mūsikā nitthusa-kaṇe karonti. Ekopi khaṇḍataṇḍulo na hoti. Rañño sabbaṭṭhānesu ayameva taṇḍulo paribhogaṃ gacchati. Madhumakkhikā madhuṃ karonti. Kammārasālāsu acchā kūṭaṃ paharanti. Dīpikā cammāni cālenti. Karavīka-sakuṇā āgantvā madhurassaraṃ vikūjentā rañño balikammaṃ karonti.

Imāhi iddhīhi samannāgato rājā ekadivasaṃ suvaṇṇa-saṅkhalika-bandhanaṃ pesetvā catunnaṃ buddhānaṃ adhigata-rūpadassanaṃ kappāyukaṃ mahākāḷa-nāgarājānaṃ ānayitvā setacchattassa heṭṭhā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā anekasatavaṇṇehi jalaja-thalaja-pupphehi suvaṇṇapupphehi ca pūjaṃ katvā sabbālaṅkāra-patimaṇḍitehi ca soḷasahi nāṭaka-sahassehi samantato parikkhipitvā “anantañāṇassa tāva me saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa rūpaṃ imesaṃ akkhīnaṃ āpāthaṃ karohī”ti vatvā tena nimmitaṃ sakalasarīraṃ vippakiṇṇa-puññappabhāva-nibbattāsīti anubyañjana-patimaṇḍitaṃ dvattiṃsa mahāpurisa-lakkhaṇa-sassirīkatāya vikasita-kamalupphala-puṇḍarīka-patimaṇḍitamiva salilatalaṃ tārāgaṇa-raṃsijāla-visara-vipphurita-sobhāsamujjalamiva gaganatalaṃ nīla-pīta-lohitādi-bheda-vicittavaṇṇaraṃsi-vinaddha-byāmappabhā parikkhepa-vilāsitāya sañjhāppabhānurāga-indadhanu-vijjullatā-parikkhittamiva kanakagiri-sikharaṃ nānā-virāga-vimala-ketu-mālā-samujjalita-cāru-matthaka-sobhaṃ nayana-rasāyanamiva brahma-deva-manuja-nāga-yakkha-gaṇānaṃ buddharūpaṃ passanto sattadivasaṃ akkhipūjaṃ nāma akāsi.

Rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā tīṇayeva saṃvaccharāni bāhiraka-pāsaṇḍaṃ parigaṇhi. Catutthe saṃvacchare buddhasāsane pasīdi. Tassa kira pitā bindusāro brāhmaṇabhatto ahosi. So brāhmaṇānaṃ brāhmaṇajātiyā pāsaṇḍānañca paṇḍaraṅga-paribbājakānañca saṭṭhisahassamattānaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi.

Asoko pitarā pavattitaṃ dānaṃ attano antepure tatheva dadamāno ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito upasama-paribāhirena ācārena bhuñjamāne asaṃyatindriye avinīta-iriyāpathe disvā cintesi: “Īdisaṃ dānaṃ upaparikkhitvā yuttaṭṭhāne dātuṃ vaṭṭatī”ti. Evaṃ cintetvā amacce āha: “Gacchatha bhaṇe attano attano sādhusammate samaṇa-brāhmaṇe antepuraṃ atiharatha, dānaṃ dassāmā”ti. Amaccā “sādhu devā”ti rañño paṭissutvā te te paṇḍaraṅga-paribbājakājīvaka-nigaṇṭhādayo ānetvā “ime mahārāja amhākaṃ arahanto”ti āhaṃsu.

Atha rājā antepure uccāvacāni āsanāni paññāpetvā “āgacchantū”ti vatvā āgatāgate āha “attano attano anurūpe āsane nisīdathā”ti. Ekacce bhadda-pīṭhake ekacce phalakapīṭhakesu nisīdiṃsu. Taṃ disvā rājā “natthi etesaṃ antosāro”ti ñatvā tesaṃ anurūpaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ datvā uyyopesi.

Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodha-sāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpatha-sampannaṃ. Ko panāyaṃ nigrodho nāma, Bindusāra-rañño jeṭṭhaputtassa sumanarājakumārassa putto tatrāyaṃ anupubbīkathā: Bindusāra-rañño kira dubbalakāleyeva asoka kumāro attanā laddhaṃ ujjenirajjaṃ pahāya āgantvā sabbaṃ nagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumana-rājakumāraṃ aggahesi.

Taṃ divasameva sumanassa rājakumārassa sumanā nāma devi paripuṇṇa-gabbhā ahosi. Sā aññātaka-vesena nikkhamitvā avidūre aññataraṃ caṇḍāla-gāmaṃ sandhāya gacchantī, jeṭṭhaka-caṇḍālassa gehato avidūre ekasmiṃ nigrodha-rukkhe adhivatthāya devatāya “ito ehi sumane”ti vadantiyā saddaṃ sutvā tassā samīpaṃ gatā. Devatā attano ānubhāvena ekaṃ sālaṃ nimminitvā “ettha vāsāhī”ti padāsi. Sā taṃ sālaṃ pāvisi. Gatadivaseyeva puttaṃ vijāyi. Sā tassa nigrodha-devatāya pariggahitattā “nigrodho”tveva nāmaṃ akāsi.

Jeṭṭhaka-caṇḍālo diṭṭhadivasatoppabhuti taṃ attano sāmidhītaraṃ viya maññāmāno nibaddhaṃ vaṭṭaṃ paṭṭhapesi. Rājadhītā tattha sattavassāni vasi. Nigrodhakumāropi satta vassiko jāto. Tadā mahāvaruṇatthero nāma eko arahā dārakassa hetusampadaṃ disvā viharamāno “sattavassiko dāni dārako kāle naṃ pabbājetun”ti cintetvā rājadhītāya ārocāpetvā nigrodha-kumāraṃ pabbājesi. Kumāro khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ pātova sarīraṃ paṭijaggitvā ācariyupajjhāyānaṃ vattaṃ katvā pattacīvaramadāya “mātu-upāsikāya gehadvāraṃ gacchāmī”ti nikkhami. Mātu-nivesanaṭṭhānañcassa dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā nagara-majjhena gantvā pācīnadvārena nikkhamitvā gantabbaṃ hoti. Tena ca samayena asoko dhammarājā pācīna-disābhimukho sīhapañjare caṅkamati.

Taṃ khaṇaṃyeva nigrodha-sāmaṇero rājaṅgaṇaṃ pāpuṇi santindriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno. Tena vuttaṃ: “Ekadivasaṃ sihapañjare ṭhito addasa nigrodhasāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santindriyaṃ iriyāpatha-sampannan”ti. Disvā panassa etadahosi: “Ayaṃ jano sabbopi vikkhittacitto hanta-maga-paṭibhāgo, ayampana dārako avikkhittacitto ativiyassa alokita-vilokitaṃ sammiñjana-pasāraṇañca sobhati. Addhā etassa abbhantaraṃ lokuttara-dhammā bhavissatī”ti. Rañño sahadassaneneva sāmaṇere cittaṃ pasīdi. Pemaṃ saṇṭhahi. Kasmā? Pubbe kira puñña-karaṇakāle esa raññā jeṭṭhabhātā vāṇijako ahosi.

Atha rājā sañjātapemo sabahumāno “sāmaṇeraṃ pakkosathā”ti amacce pesesi. “Aticirāyātī”ti puna dve tayo pesesi “turitaṃ āgacchatū”ti. Sāmaṇero attano pakatiyā eva agamāsi. Rājā “patirūpāsanaṃ ñatvā nisīdathā”ti āha. Ito cito ca oloketvā “natthidāni añño bhikkhū”ti samussita-setacchattaṃ rājapallaṅkaṃ upasaṅkamitvā pattagahaṇatthāya rañño ākāraṃ dassesi. Rājā taṃ pallaṅkasamīpaṃ gacchantaṃ disvā evaṃ cintesi: “Ajjevadāni ayaṃ sāmaṇero imassa gehassa sāmiko bhavissatī”ti. Sāmaṇero rañño hatthe pattaṃ datvā pallaṅkaṃ ahiruhitvā nisīdi.

Rājā attano atthāya sampāditaṃ sabbaṃ yāgu-khajjaka-bhatta-vikatiṃ upanāmesi. Sāmaṇero attano yāpanamattameva sampaṭicchi. Bhatta-kiccāvasāne rājā āha: “Satthārā tumhākaṃ dinnovādaṃ jānā”ti. “Jānāmi mahārāja ekadesenā”ti. “Tāta, mayhamapi naṃ kathehī”ti. “Sādhu rājā”ti rañño anurūpaṃ dhammapade appamāda vaggaṃ anumodanatthāya abhāsi.

Rājā pana “Appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padan”ti sutvāva, “aññātaṃ tāta pariyosāpehī”ti āha. Anumodanāvasāne dvattiṃsa dhura-bhattāni labhitvā puna divase dvattiṃsa bhikkhū gahetvā rājantepuraṃ pavisitvā bhattakiccamakāsi. Rājā “aññepi dvattiṃsa bhikkhū tumhehi saddhiṃyeva bhikkhaṃ gaṇhantū”ti eteneva upāyena divase divase vaḍḍhāpente saṭṭhisahassānaṃ brāhmaṇa-paribbājakānaṃ bhattaṃ upacchinditvā antonivesane saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi, nigrodhatthera-gateneva pasādena. Nigrodhattheropi rājānaṃ saparisaṃ tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhāpetvā buddhasāsane pothujjatikena pasādena acalappasādaṃ katvā patiṭṭhāpesi.

Puna rājā Asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kārāpetvā saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ paṭṭhapesi. Sakalajambudīpe caturāsītiyā nagara-sahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpesi caturāsīti cetiyasahassa-patimaṇḍitāni dhammeneva no adhammena. Ekadivasaṃ kira rājā asokārāme mahādānaṃ datvā saṭṭhisahassa-saṅkhassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisajja saṅghaṃ catūhi paccayehi pavāretvā imaṃ pañhaṃ pucchi: “Bhante bhagavatā desitadhammā nāma kittako hotī”ti. “Mahārāja nava aṅgāni, khandhato caturāsīti dhammakkhandha-sahassānī”ti.

Rājā dhamme pasīditvā “ekekaṃ dhammakkhandhaṃ ekekena vihārena pūjessāmī”ti ekadivasameva channavuti koṭidhanaṃ vissajjetvā amacce āṇāpesi, “Etha bhaṇe ekekasmiṃ nagare ekamekaṃ vihāraṃ kārentā caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpethā”ti sayañca asokārāme asoka-mahāvihāratthāya kammaṃ paṭṭhapesi.

Saṅgho indaguttattheraṃ nāma mahiddhiyaṃ mahānubhāvaṃ khīṇāsavaṃ navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsi. Thero yaṃ yaṃ na niṭṭhāti taṃ taṃ attano ānubhāvena niṭṭhāpesi. Evaṃ tīhi saṃvaccharehi vihārakammaṃ niṭṭhāpesi. Ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsu. Amaccā rañño ārocesuṃ: “Niṭṭhitāni deva caturāsīti vihārasahassānī”ti. Atha rājā bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā “bhante mayā caturāsīti vihārasahassāni kāritāni dhātuyo kuto labhissāmī”ti pucchi.

“Mahārāja ‘dhātunidhānaṃ nāma atthī’ti suṇoma. Na pana paññāyati asukāṭṭhāne”ti. Rājā rājagahe cetiyaṃ bhindāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatikaṃ kāretvā bhikkhu-bhikkhuniyo-upāsaka-upāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapilavatthuṃ, tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato, rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhindituṃ na adaṃsu. Cetiye nipatita-kuddālo khaṇḍākhaṇḍaṃ hoti. Evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ-pāvaṃ-kusināranti sabbattha cetiyāni bhinditvā dhātuṃ alabhitvā paṭipākatikāni katvā rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātetvā “atthi kenaci sutapubbaṃ asukaṭṭhāne nāma dhātu-nidhānan”ti pucchi.

Tattheko vīsaṃvassasatiko thero “‘asukaṭṭhāne dhātunidhānan’ti na jānāmi. Mayhaṃ pana pitāmahatthero mayi satta-vassika-kāle mālācaṅgoṭakaṃ gāhāpetvā ehi sāmaṇera, asuka-gacchantare pāsāṇathūpo atthi, tattha gacchāmā”ti gantvā pūjetvā ‘imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇerā’ti āha. Ahaṃ ettakameva jānāmi mahārājā”ti āha.

Rājā “etadeva ṭhānan”ti vatvā gacche harāpetvā pāsāṇa-thūpaṃ paṃsuñca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa. Tato sudhañca iṭṭhakāyo ca harāpetvā anupubbena pariveṇaṃ oruyha satta-ratanavālikaṃ asīti hatthāni ca kaṭṭharūpāni samparivattantāni addasa. So yakkha-dāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kāretvāpi neva antaṃ na koṭiṃ passanto devatā namassamāno “Ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītiyā vihārasahassesu nidahitvā sakkāraṃ karomi mā devatā antarāyaṃ karontū”ti āha.

Sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantetvā āha: “tāta, asoko dhammarājā ‘dhātuyo nīharissāmī’ti pariveṇaṃ otiṇṇā, gantvā kaṭṭharūpāni hārehī”ti. So pañcacūḷa-gāmadāraka-vesena āgantvā rañño purato dhanukahattho ṭhatvā “hāremi mahārājā”ti āha. “Hara tātā”ti, saraṃ gahetvā sandhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakirīyittha.

Atha rājā āviñjane baddha-kuñcika-muddikaṃ gaṇhi, maṇikkhandhaṃ passi, “anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontū”ti pana akkharāni disvā kujjhitvā “mādisaṃ nāma rājānaṃ ‘daḷiddarājā’ti vattuṃ yuttan”ti punappuna ghaṭetvā dvāraṃ vicaritvā antogehaṃ paviṭṭho. Aṭṭhārasa-vassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti. Niluppala-pupphāni taṃ khaṇaṃ āharitvā āropitāni viya, pupphasantharo taṃ khaṇaṃ santhato viya, gandhā taṃ muhuttaṃ piṃsitvā ṭhapitā viya.

Rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā “Anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imā dhātuyo gahetvā vitthārikā karissatī”ti vācetvā “Diṭṭho’haṃ ayyena mahākassapattherenā”ti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇahatthena appoṭhesi.

So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇaka-dhātumattakameva ṭhapetvā sesadhātuyo sabbā gahetvā dhātugharaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbaṃ yathā pakatiyāva kāretvā upari pāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihāra-sahassesu dhātuyo patiṭṭhāpesi. Evaṃ jambudīpatale asoko dhammarājā caturāsīti cetiyasahassāni kārāpesi.

Sabbe thūpā sabbalokekadīpā

sabbesaṃ ye saggamokkhāvahā ca,

hitvā sabbaṃ kiccamaññaṃ janena

vandeyyā te sabbathā sabbakālanti.

 

Caturāsītisahassathūpakathā.

-ooOoo-

Evaṃ asoko dhammarājā caturāsīti vihārasahassamahaṃ katvā mahāthere vanditvā pucchi: “Dāyādomhi bhante buddhasāsane”ti. “Kissa dāyādo tvaṃ mahārāja? Bāhirako tvaṃ sāsanassā”ti. “Bhante channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsīti vihārasahassāni sacetiyāni kārāpetvā ahaṃ na dāyādo; aññe ko dāyādo”ti, “Paccaya-dāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmā”ti.

Evaṃ vutte asoko rājā sāsane dāyādabhāvaṃ patthayamāno avidūre ṭhitaṃ mahindakumāraṃ disvā “sakkhissasi tvaṃ tāta pabbajitun”ti āha. Kumāro pakatiyā pabbajitukāmo rañño vacanaṃ sutvā ativiya pāmojjajāto “pabbajāmi deva, maṃ pabbājetvā sāsane dāyādo hothā”ti āha. Tena ca samayena rājadhītā saṅghamittāpi tasmiṃ ṭhāne ṭhitā hoti, taṃ disvā āha: “Tvampi amma pabbajituṃ sakkhissasī”ti, “Sādhu tātā”ti sampaṭicchi.

Rājā puttānaṃ manaṃ labhitvā pahaṭṭhacitto bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā “bhante ime dārake pabbājetvā maṃ sāsane dāyādaṃ karothā”ti. Saṅgho rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā kumāraṃ moggaliputta-tissattherena upajjhāyena mahādevattherena ca ācariyena pabbajjāpesi. Majjhantikattherena ācariyena upasampādesi. Upasampadāmālakeyeva sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.

Saṅghamittāyapi rājadhītāya ācariyā āyupālattheri nāma upajjhāyā pana dhammapālattherī nāma ahosi. Atha mahindatthero upasampanna-kālatoppabhūti attano upajjhāyasseva santike dhammañca vinayañca pariyāpuṇanto dvepi saṅgītiyo ārūḷhaṃ tipiṭaka-saṅgahitaṃ sāṭṭhakathaṃ theravādaṃ tiṇṇaṃ vassānaṃ abbhantare uggahetvā attano upajjhāyassa antevāsikānaṃ sahassamattānaṃ bhikkhūnaṃ pāmokkho ahosi.

Tena kho pana samayena moggaliputtatissatthero “kattha nu kho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ bhaveyyā”ti upaparikkhanto “paccantimesu janapadesu suppatiṭṭhitaṃ bhavissatī”ti ñatvā tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ bhāraṃ katvā te te bhikkhū tattha tattha pesesi.

Majjhantikattheraṃ kasmīra-gandhāra-raṭṭhaṃ pesesi: “Tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpehī”ti, mahādevattheraṃ tatheva vatvā mahiṃsakamaṇḍalaṃ pesesi. Rakkhitattheraṃ vanavāsiṃ, yonakadhamma-rakkhitattheraṃ aparantakaṃ, mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ, mahārakkhitattheraṃ yonakalokaṃ, majjhimattheraṃ himavantadesa-bhāgaṃ, soṇattheraṃ uttarattherañca suvaṇṇabhūmiṃ.

Attano saddhivihārikaṃ mahindattheraṃ, iṭṭiyattherena uttiyattherena bhaddasālattherena sambalattherena ca saddhiṃ “Tambapaṇṇidīpaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpethā”ti. Sabbepi taṃ taṃ disābhāgaṃ gacchantā attapañcamā agamiṃsu sabbepi therā gatagataṭṭhāne manusse pasādetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ.

Mahindatthero pana “tambapaṇṇidīpaṃ gantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpehī”ti upajjhāyena bhikkhusaṅghena ca ajjhiṭṭho “kālo nu kho me tambapaṇṇi-dīpaṃ gantuṃ no”ti upadhārento; muṭasīvarañño mahallakabhāvaṃ cintesi: “Ayaṃ mahārājā mahallako, na sakkā imaṃ gaṇhitvā sāsanaṃ paggahetuṃ, idāni panassa putto devānampiyatisso rajjaṃ kāressatī”ti. Taṃ gaṇhitvā “sakkā bhavissati sāsanaṃ paggahetuṃ, handa yāva so samayo āgacchati tāva ñātake olokema, puna’dāni imaṃ janapadaṃ āgaccheyyāma vā na vā”ti.

So evaṃ cintetvā upajjhāyañca bhikkhusaṅghañca vanditvā asokārāmato nikkhamma tehi iṭṭiyādīhi catūhi therehi saṅghamittāya puttena sumana-sāmaṇerena bhaṇḍukena ca upāsakena saddhiṃ rājagahanagara-upavattake dakkhiṇagiri-janapade cārikaṃ caramāno ñātake olokento cha māse atikkāmesi. Athānupubbena mātunivesanaṭṭhānaṃ veṭisa-nagaraṃ nāma sampatto. Sampattañca pana theraṃ disvā theramātā devī pāde sirasā vanditvā bhikkhaṃ datvā theraṃ attanā kataṃ veṭisagiri-vihāraṃ nāma āropesi.

Thero tasmiṃ vihāre nisinno cintesi” “Amhākaṃ idha kattabba-kiccaṃ niṭṭhitaṃ. Samayo nu kho idāni laṅkādīpaṃ gantun”ti. Tato cintesi: “Anubhavatu tāva me pitarā pesitaṃ abhisekaṃ devānampiyatisso ratanattayaguṇañca suṇātu, chaṇatthañca nagarato nikkhamitvā missaka-pabbataṃ abhirūhatu, tadā taṃ tattha dakkhissāmā”ti. Athāparaṃ ekamāsaṃ tattheva vāsaṃ kappesi.

Māsātikkame sakko devānamindo mahindattheraṃ upasaṅkamitvā etadavoca: “Kālakato bhante muṭasīvarājā, idāni devānampiyatissarājā rajjaṃ kāreti. Sammāsambuddhena ca tumhe vyākatā ‘anāgate mahindo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatī’ti. Tasmā tiha vo bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya, ahampi vo sahāyo bhavissāmī”ti

Thero tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā atta-sattamo veṭisapabbatavihārā vehāsaṃ uppatitvā anurādhapurassa puratthimāya disāya missakapabbate patiṭṭhahi. Yaṃ etarahi “cetiyapabbato”tipi sañjānanti. Tasmiṃ divase tambapaṇṇidīpe jeṭṭhamūla-nakkhattaṃ nāma hoti. Rājā nakkhattaṃ ghosāpetvā “chaṇaṃ karothā”ti amacce āṇāpetvā cattālīsa purisa-sahassa-parivāro nagaramhā nikkhamitvā yena missakapabbato tena pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo. Atha tasmiṃ pabbate adhivatthā devatā “rañño there dassessāmī”ti rohita-migarūpaṃ gahetvā avidūre tiṇapaṇṇāni khādamānā viya carati.

Rājā disvā “ayuttaṃ dāni pamattaṃ vijjhitun”ti jiyaṃ poṭhesi. Migo ambatthalamaggaṃ gahetvā palāyituṃ ārabhi. Rājāpi piṭṭhito piṭṭhito anubandhanto ambatthalameva āruhi. Migo therānaṃ avidūre antaradhāyi.

Mahindatthero rājānaṃ avidūre āgacchantaṃ “Mama yeva rājā passatu, mā itare”ti adhiṭṭhahitvā “Tissa! Tissa! Ito ehī’ti āha. Rājā sutvā cintesi: “Imasmiṃ tambapaṇṇidīpe jāto maṃ ‘tisso’ti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi. Ayampana chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva-vasano maṃ nāmena ālapati, ko nu kho ayaṃ bhavissati manusso vā amanusso vā”ti. Thero āha:

“Samaṇā mayaṃ mahārāja - dhammarājassa sāvakā,

tameva anukampāya - jambudīpā idhāgatā”ti.

Tena samayena devānampiyatissarājā ca asokadhammarājā ca adiṭṭha-sahāyakā honti. Devānampiyatissa rañño ca puññānubhāvena chātapabbata-pāde ekasmiṃ veḷugumbe tisso veḷuyaṭṭhiyo nibbattiṃsu; ekā latāyaṭṭhi nāma, ekā pupphayaṭṭhi nāma, ekā sakuṇayaṭṭhi nāma. Tāsu latāyaṭṭhi sayaṃ rajatavaṇṇā hoti. Taṃ alaṅkaritvā uppannalatā kañcanavaṇṇā khāyati. Pupphayaṭṭhiyaṃ pana nīla-pīta-lohita-odāta-kāḷavaṇṇāni pupphāni suvibhatta-vaṇṭa-patta-kiñjakkhā hutvā khāyanti sakuṇayaṭṭhiyaṃ haṃsa-kukkuṭa-jīvaṃjīvakādayo sakuṇā nānappakārāni ca catuppadāni sajīvāni viya khāyanti samuddatopissa muttā-maṇi-veḷuriyādi anekavihitaṃ ratanaṃ uppajji.

Tambapaṇṇiyaṃ pana aṭṭhamuttā uppajjiṃsu: hayamuttā gajamuttā rathamuttā āmalakamuttā valayamuttā aṅgulīveṭhakamuttā kakudhaphala-muttā pākatikamuttāti. So tā ca yaṭṭhiyo tā ca muttāyo aññañca bahuṃ ratanaṃ asokassa dhammarañño paṇṇākāratthāya pesesi. Asokopi pasīditvā pañcarājakakudhabhaṇḍāniceva aññe ca abhisekatthāya bahūpaṇṇākāre pahiṇi. Na kevalañca etaṃ āmisa-paṇṇākāraṃ, imaṃ kira dhamma-paṇṇākārampi pesesi.

“Ahaṃ buddhañca dhammañca - saṅghañca saraṇaṃ gato,

upāsakattaṃ vedesiṃ - sakyaputtassa sāsane.

Imesu tīsu vatthūsu - unnamesu naruttama,

cittaṃ pasādayitvāna - saddhāya saraṇaṃ vajā”ti.

Rājā acirasutaṃ sāsanapavattiṃ anussaramāno therassa taṃ “samaṇā mayaṃ mahārāja dhammarājassa sāvakā“ti vacanaṃ sutvā “ayyā nu kho āgatā”ti tāvadeva āvudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi, sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno, sammodanīyakathaṃ kurumāneyeva tasmiṃ tānipi cattālīsa purisasahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ. Tadā thero itarepi jane dassesi.

Rājā disvā “ime kadā āgatāti pucchi mayā saddhiṃyeva mahārājā”ti. “Idāni pana jambudīpe añññopi evarūpā samaṇā santī”ti. “Mahārāja etarahi jambudīpo kāsāvapajjoto isivātaparivāto, tasmiṃ-

Te vijjā iddhipattā ca - cetopariyāya kocidā,

khīṇāsavā arahanto - bahū buddhassa sāvakā”ti.

Atha rājā “bhante sve rathaṃ pesessāmi. Taṃ abhirūhitvā āgaccheyyāthā”ti vatvā pakkāmi. Thero acirapakkantassa rañño sumanasāmaṇeraṃ āmantesi. “Ehi tvaṃ sumana dhammasavanakālaṃ ghosehī”ti sāmaṇero abhiññā-pādakaṃ catutthajhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhahitvā samāhitena cittena sakalatambapaṇṇidīpaṃ sāvento dhammasavanakālaṃ ghosesi.

Sāmaṇerassa saddaṃ sutvā bhummā devatā saddamanussāvesuṃ, etenupāyena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Tena saddena mahādevatā sannipāto ahosi. Thero mahantaṃ devatā sannipātaṃ disvā samacittasuttantaṃ kathesi. Kathāpariyosāne asaṅkheyyānaṃ devānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bahū nāga supaṇṇā ca saraṇesu patiṭṭhahiṃsu. Atha tassā rattiyā accayena rājā therānaṃ rathaṃ pesesi. Therā “na mayaṃ rathaṃ āruhāma. Gaccha tvaṃ, pacchā mayaṃ āgacchissāmā”ti vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā anurādhapurassa pacchimadisāya paṭhamaka cetiyaṭṭhāne otariṃsu.

Rājāpi sārathiṃ pesetvā anto nivesane maṇḍapaṃ paṭiyādetvā cintesi: “Nisīdissanti nu kho ayyā āsane na nisīdissantī”ti. Tassevaṃ cintayantasseva sārathi nagaradvāraṃ patvā addasa there paṭhamataraṃ āgantvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupante, disvā ativiya pasannamānaso hutvā āgantvā rañño ārocesi: “āgatā deva therā”ti.

Rājā “rathaṃ āruḷhā”ti pucchi. “Na ārūḷhā deva, api ca pacchato nikkhamitvā paṭhamataraṃ āgantvā pācīnadvāre ṭhitā”ti. Rājā “rathaṃ na āruhiṃsū”ti sutvā “tena hi bhaṇe bhummattharaṇa-saṅkhepena āsanāni paññāpethā”ti vatvā paṭipathaṃ āgamāsi. Amaccā paṭhaviyaṃ taṭṭikaṃ paññāpetvā upari kojavakādīni vicittattharaṇāni paññāpesuṃ. Rājāpi gantvā there vanditvā mahindattherassa hatthato pattaṃ gahetvā mahatiyā pūjāya ca sakkārena ca there nagaraṃ pavesetvā anto nivesanaṃ pavesesi. Rājā there paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā anulādevī pamukhā pañca-itthisatāni “therānaṃ abhivādanaṃ pūjāsakkārañca karontū”ti pakkosāpetvā ekamantaṃ nisīdi. Thero rañño saparijanassa dhammaratanavassaṃ vassento petavatthuṃ-vimānavatthuṃ-saccasaṃyuttañca kathesi. Taṃ sutvā tānipi pañca itthisatāni sotāpattiphalaṃ sacchikariṃsu.

Tadā nāgarā therānaṃ guṇe sutvā “there daṭṭhuṃ na labhāmā”ti upakkosanti. Atha rājā “idha okāso natthī”ti cintetvā, “Gacchatha bhaṇe hatthisālaṃ paṭijaggitvā vālukaṃ okiritvā pañcavaṇṇāni pupphāni vikiritvā vitānaṃ bandhitvā maṅgala-hatthiṭṭhāne therānaṃ āsanāni paññāpethā”ti āha, amaccā tathā akaṃsu.

Thero tattha gantvā nisīditvā devadūtasuttantaṃ kathesi. Kathāpariyosāne pāṇasahassaṃ sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tathā “hatthisālā sambādhā”ti dakkhiṇadvāre nandanuyyāne āsanaṃ paññāpesuṃ. Thero tattha nisīditvā āsivisopama-suttantaṃ kathesi. Tampi sutvā pāṇasahassaṃ sotāpattiphalaṃ paṭilabhi. Evaṃ āgatadivasato dutiyadivase aḍḍhateyyānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi.

Therassa nandanavane āgatāgatāhi kulitthīhi kulasuṇhāhi kulakumārīhi saddhiṃ sammodamānasseva sāyaṇhasamayo jāto. Thero kālaṃ sallakkhetvā “gacchāmi’dāni missaka-pabbatan”ti uṭṭhahi. Amaccā mahāmeghavanuyyāne there vāsesuṃ. Rājāpi kho tassā rattiyā accayena therassa samīpaṃ gantvā sukhasayitabhāvaṃ pucchitvā “Kappati bhante bhikkhusaṅghassa ārāmo”ti pucchi. Thero “kappati mahārājā”ti āha. Rājā tuṭṭho suvaṇṇa-bhiṃkāraṃ gahetvā therassa hatthe udakaṃ pātetvā mahāmeghavanuyyānaṃ adāsi. Thero punadivasepi rājageheyeva bhuñjitvā nandanavane anamataggiyāni kathesi. Puna divase aggikkhandhopama-suttantaṃ kathesi. Eteneva upāyena sattadivasāni kathesi. Aḍḍha navamānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sattame divase pana thero antopure rañño appamāda-suttantaṃ kathayitvā cetiyagirimeva agamāsi.

Atha kho rājā “therā ayācito sayamevāgato, tasmā anāpucchā gamanampi bhaveyyā”ti cintetvā rathaṃ abhirūhitvā, cetiyagiriṃ agamāsi mahatā rājānubhāvena gantvā therānaṃ santikaṃ upasaṅkamanto ativiya kilantarūpo hutvā upasaṅkami. Tato naṃ thero āha: “Kasmā tvaṃ mahārāja evaṃ kilamamāno āgato”ti. “‘Tumhe mama gāḷhaṃ ovādaṃ datvā idāni gantukāmā nu kho’ti jānanatthaṃ bhante”ti. “Na mayaṃ mahārāja gantukāmā, api ca vassūpanāyika-kālo nāmāyaṃ, samaṇena nāma vassūpanāyikaṃ ṭhānaṃ ñātuṃ vaṭṭatī”ti. Rājāpi kho taṃ khaṇaṃyeva karaṇḍaka-cetiyaṅgaṇaṃ parikkhipitvā aṭṭhasaṭṭhiyā leṇesu kammaṃ paṭṭhapetvā nagarameva agamāsi.

Tepi thero mahājanaṃ ovadamānā cetiyagirimhi vassaṃ vasiṃsu. Athāyasmā mahāmahindo vutthavasse pavāretvā kattikapuṇṇamāyaṃ uposathadivase rājānaṃ etadavoca: “Ciradiṭṭho no mahārāja sammāsam-buddho, abhivādana-paccupaṭṭhāna-añjalikamma-sāmīcikamma-karaṇaṭṭhānaṃ natthi, tenamhā ukkaṇṭhitā”ti. “Nanu bhante tumhe avacuttha parinibbuto sammāsambuddho”ti. Kiñcāpi mahārāja parinibbuto, athassa sarīradhātuyo tiṭṭhantī”ti. “Aññātaṃ bhante thūpaṃ patiṭṭhāpemi. Bhūmibhāgaṃ vicinathā”ti. “Api ca dhātuyo kuto lacchāmī”ti. “Sumanena saddhiṃ mantehi mahārājā”ti. Rājā sumanaṃ upasaṅkamitvā pucchi: “Kutodāni bhante dhātuyo lacchāmā”ti. Sumano āha: “Appossukko tvaṃ mahārāja, vīthiyo sodhāpetvā dhaja-patāka-puṇṇaghaṭādīhi alaṅkārāpetvā saparijano uposathaṃ samādiyitvā sabbatālāvacare upaṭṭhapetvā maṅgala-hatthiṃ sabbālaṅkārehi patimaṇḍitaṃ kāretvā upari vassa setacchattaṃ ussāpetvā sāyaṇhasamaye mahānāgavanuyyānābhimukho yāhi addhā tasmiṃ ṭhāne dhātuyo lacchasī”ti, rājā “sādhū”ti sampaṭicchi. Therā cetiyagirimeva agamiṃsu.

Tatrāyasmā mahindatthero sumana-sāmaṇeramāha: “Gaccha tvaṃ sāmaṇera jambudīpe ayyakaṃ asokadhammarājānaṃ upasaṅkamitvā mama vacanena evaṃ vadehi: ‘Sahāyo te mahārāja devānampiyatisso buddha-sāsane pasanno thūpaṃ patiṭṭhāpetukāmo, tumhākaṃ kira hatthe bhagavato paribhuttapatto ceva dhātu ca atthi, tamme dethā’ti taṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkamitvā ‘tumhākaṃ kira mahārāja hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāṭhā ca dakkhiṇakkhakañca, tato tumhe dakkhiṇa-dāṭhaṃ pūjetha, dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethā’ti, evañca naṃ vadehi: ‘Kasmā tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā pamajjitthā’”ti.

“Sādhu bhante”ti kho sumano therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā tāvadeva pattacīvaramādāya vehāsamabbhuggantvā pāṭaliputtadvāre oruyha rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi. Rājā tuṭṭho sāmaṇerassa hatthato pattaṃ gahetvā bhojetvā bhagavato pattaṃ gandhehi ubbaṭṭetvā varamutta-sadisānaṃ dhātūnaṃ pūretvā adāsi.

So taṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkami. Sakko devārājā sāmaṇeraṃ disvā “Kiṃ bhante sumana āhiṇḍasī”ti āha. “Tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā kasmā pamajjasī”ti. “Nappamajjāmi bhante, vadehi kiṃ karomī”ti. “Tumhākaṃ kira hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāṭhā ca dakkhiṇakkhakañca, tato tumhe dakkhiṇadāṭhaṃ pūjetha. Dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethā”ti. “Sādhu bhante”ti kho sakko devānamindo yojanappamānaṃ maṇithūpaṃ ugghāṭetvā dakkhiṇakkhakaṃ nīharitvā sumanassa adāsi.

So taṃ gahetvā cetiyagirimhiyeva patiṭṭhāsi. Atha kho mahindapamukhā sabbe te mahānāgā asokadhammarājena dinnadhātuyo cetiyagiriyamhiyeva patiṭṭhāpetvā dakkhiṇakkhakaṃ ādāya vaḍḍhamānakacchāyāya mahānāga-vanuyyānamagamaṃsu. Rājāpi kho sumanena vuttappakāraṃ pūjā-sakkāraṃ katvā hatthikkhandhavaragato sāyaṃ maṅgalahatthimatthake setacchattaṃ dhārayamāno mahānāgavanuyyānaṃ sampāpuṇi.

Athassa etadahosi: “Sace ayaṃ sammāsambuddhassa dhātu, chattaṃ apanamatu, maṅgalahatthi jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahatu, dhātu-caṅgoṭakaṃ mayhaṃ matthake patiṭṭhahatū”ti. Saha rañño cittuppādena chattaṃ apanami. Hatthi jaṇṇukehi patiṭṭhahi. Dhātucaṅgoṭakaṃ rañño matthake patiṭṭhahi. Rājā amatenevābhisittagatto paramena pītipāmojjena samannāgato hutvā pucchi: “Dhātuṃ bhante kiṃ karomī”ti. “Hatthi-kumbhamhiyeva tāva mahārāja ṭhapehī”ti. Rājā dhātucaṅgoṭakaṃ hatthikumbhe ṭhapesi. Pamudito nāgo kuñcanādaṃ nadi. Mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi. Ukadapariyantaṃ katvā mahābhūmi cālo ahosi. “Paccantepi nāma sammāsambuddhassa dhātuyo patiṭṭhahissantī”ti.

Atha so hatthināgo aneka-tālāvacaraparivuto ativiya uḷārena pūjāsakkārena sakkariyamāno pacchimadisābhimukho hutvā apasakkanto yāva nagarassa puratthimadvāraṃ tāva gantvā puratthimena dvārena nagaraṃ pavisitvā sakalanagare uḷārāya pūjāya kayiramānāya dakkhiṇadvārena nikkhamitvā thūpārāmassa pacchimadisābhāge pahejavatthu nāma kira atthi. Tattha gantvā puna thūpārāmābhimukho eva paṭinivatti. So ca purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ dhammakarakaṃ kāyabandhanaṃ udaka-sāṭikaṃ patiṭṭhāpetvā katacetiyaṭṭhānaṃ hoti. Tadetaṃ vinaṭṭhesupi cetiyesu devatānubhāvena kaṇṭaka-samākiṇṇa-sākhāhi nānāgacchehi parivutaṃ tiṭṭhati. “Mā naṃ koci ucciṭṭhāsuvimalakacavarehi sandusesī”ti.

 Atha tassa hatthino purato gantvā rājapurisā sabbe gacche chinditvā bhūmiṃ sodhetvā taṃ hatthatalasadisaṃ akaṃsu. Hatthināgo gantvā taṃ ṭhānaṃ purato katvā tassa pacchimadisābhāge bodhirukkhaṭṭhāne aṭṭhāsi. Athassa matthakato dhātuṃ oropetuṃ ārabhiṃsu. Nāgo oropetuṃ na deti. Theraṃ pucchi: “Kasmā bhante nāgo dhātuṃ oropetuṃ na detī”ti. “Āruḷhaṃ mahārāja oropetuṃ na vaṭṭatī”ti. Tasmiñca kāle abhayavāpiyā udakaṃ chinnaṃ hoti samantā bhūmi phalitā su-uddharā mattikapiṇḍā. Tato mahājano sīghasīghaṃ mattikaṃ āharitvā hatthakumbhappamāṇaṃ vatthumakāsi. Tāvadeva thūpakaraṇatthaṃ iṭṭhikā kātuṃ ārabhiṃsu. Yāva iṭṭhikā pariniṭṭhanti tāva hatthināgo katipāhaṃ divā bodhirukkhaṭṭhāne hatthisālāyaṃ tiṭṭhati rattiyaṃ thūpapatiṭṭhāna-bhūmiyaṃ pariyāyati.

Atha vatthuṃ cināpetvā rājā theraṃ pucchi: “Kīdiso bhante thūpo kātabbo”ti. “Vīhirāsi sadiso mahārājā”ti. “Sādhu bhante”ti rājā jaṅghappamāṇaṃ thūpaṃ cināpetvā dhātu-oropanatthāya mahāsakkāraṃ kāresi.

Tato sakalanāgarā ca jānapadā ca dhātumahadassanatthaṃ santipatiṃsu. Sannipatite ca tasmiṃ mahājane dasabalassa dhātu hatthikumbhato sattatālappamānaṃ vehāsamabbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Tehi tehi dhātuppadesehi chabbaṇṇaraṃsiyo udakadhārā ca aggikkhandhā ca pavattanti. Sāvatthiyaṃ gaṇḍambamūle bhagavatā dassita-pāṭihāriya sadisaṃ eva pāṭihāriyaṃ ahosi. Tañca kho neva therānubhāvena na devatānubhāvena, api ca kho buddhānaṃ yeva ānubhāvena. Bhagavā kira dharamānova adhiṭṭhāsi: “Tambapaṇṇidīpe anurādhapurassa dakkhiṇadisā-bhāge purimakānaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ cetiyaṭṭhāne mama dakkhiṇakkhakadhātu patiṭṭhāna-divase yamakapāṭihāriyaṃ hotū”ti.

Evaṃ acintiyā buddhā - buddhadhammā acintiyā,

acintiyesu pasannānaṃ - vipāko hoti acintiyoti.

Dhātusarīrato nikkhanta-udakaphusitehi sakalepi tambapaṇṇidīpatale na koci aphuṭṭhokāso nāma ahosi. Evamassa taṃ dhātusarīraṃ udakaphusitehi tambapaṇṇitthalassa paridāhaṃ vūpasametvā mahājanassa pāṭihāriyaṃ dassetvā otaritvā rañño matthake patiṭṭhāsi. Rājā “saphalaṃ manussatta-paṭilābhan”ti maññamāno mahantaṃ sakkāraṃ katvā dhātuṃ patiṭṭhāpesi. Saha dhātupatiṭṭhānena mahābhūmi cālo ahosi. Niṭṭhite pana thūpe rājā ca rājabhātikā ca deviyo ca deva-nāga-yakkhānaṃ vimhayakaraṃ paccekaṃ thūpamakaṃsu.

Evaṃ jino dhātusarīrakena

gatopi santiṃ janatāhitañca,

sukhañca dhammā bahudhā kareyya

ṭhito hi nāthonukaraṃ kareyya.

Sādhujana-manopasādanatthāya kate thūpavaṃse thūpārāmakathā.

-ooOoo-

Niṭṭhitāya pana dhātupūjāya patiṭṭhite dhātuvare mahindatthero mahāmeghavanuyyānameva gantvā vāsaṃ kappesi. Tasmiṃ kho pana samaye anulādevī pabbajitukāmā hutvā rañño ārocesi. Rājā tassā vacanaṃ sutvā theraṃ etadavoca: “Bhante anulādevī pabbajitukāmā, pabbājetha nan”ti. “Na mahārāja amhākaṃ mātugāmaṃ pabbājetuṃ kappati. Pāṭaliputte pana mayhaṃ bhagini saṅghamittā therī nāma atthi; taṃ pakkosāpehi mahārāja, imasmiñca dīpe purimakānañca tiṇṇaṃ sammā-sambuddhānaṃ bodhi patiṭṭhāsi. Amhākampi bhagavato sarasaraṃsijāla-vissajjanakena bodhinā patiṭṭhātabbaṃ, tasmā sāsanaṃ pahiṇeyyasi yathā saṅghamittā bodhiṃ gahetvā āgaccheyyā”ti.

Rājā therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā amaccehi saddhiṃ mantento ariṭṭhaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ āha: “Sakkhissasi tvaṃ tāta Pāṭaliputtaṃ gantvā mahābodhinā saddhiṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ ānetun”ti. “Sakkhissāmi deva sace me pabbajjaṃ anujānissasī”ti. “Gaccha tāta theriṃ ānetvā pabbajjāhī”ti.

So rañño ca therassa ca sāsanaṃ gahetvā therassa adhiṭṭhānavasena ekadivasena jambukolapaṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhirūhitvā samuddaṃ atikkamitvā Pāṭaliputtaṃ gantvā rañño sāsanaṃ ācikkhi: “Putto te deva mahindathero evamāha: ‘Sahāyassa kira te devānampiyatissassa bhātujāyā anulādevī nāma pabbajitukāmā, taṃ pabbājetuṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ pahiṇeyyātha, ayyāya eva ca saddhiṃ mahābodhin’”ti.

Therassa sāsanaṃ ārocetvā saṅghamittattheriṃ upasaṅkamitvā evamāha: “Ayye tumhākaṃ bhātā mahindatthero maṃ tumhākaṃ santikaṃ pesesi: ‘devānampiyatissa rañño bhātujāyā Anulā devī nāma pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurikāsatehi saddhiṃ pabbajitukāmā’ti, taṃ kira āgantvā pabbājethā”ti.

Sā tāvadeva turita-turitā gantvā rañño tamatthaṃ ārocetvā “Gacchāmahaṃ mahārāja tambapaṇṇidīpan”ti āha. “Tena hi amma mahābodhiṃ gahetvā gacchāhī”ti vatvā Pāṭaliputtato yāva mahābodhi tāva maggaṃ paṭijaggāpetvā sattayojanāyāmāya tiyojana-vitthatāya mahatiyā senāya pāṭaliputtato nikkhamitvā ariyasaṅghaṃ ādāya mahābodhisamīpaṃ agamāsi.

Senāya samussita-dhajapaṭākaṃ nānāratanavicittaṃ anekālaṅkāra-patimaṇḍitaṃ nānāvidha-kusuma-samākiṇṇaṃ aneka-turiya-saṅghuṭṭhaṃ mahābodhiṃ parikkhipi. Tato rājā puppha-gandha-mālādīhi pūjetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditvā uṭṭhāya añjalimpaggayha ṭhatvā saccavacanakiriyāya bodhiṃ gaṇhitukāmo ratana-pīṭhaṃ āruyha tulikaṃ gahetvā manosilāya lekhaṃ katvā “Yadi mahābodhinā laṅkādīpe patiṭṭhātabbaṃ, yadi cāhaṃ buddhasāsane nibbematiko bhaveyyaṃ, mahābodhi-sayameva imasmiṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahatū”ti saccakiriyamakāsi. Saha saccakiriyāya bodhisākhā manosilāya paricchinnaṭṭhānehi chinditvā gandha-kalala-pūrassa suvaṇṇakaṭāhassa upari aṭṭhāsi.

Tato rājā mahābodhiṃ bodhimaṇḍato mahantena sakkārena Pāṭaliputtaṃ ānetvā sabbaparihārāni datvā mahābodhiṃ gaṅgāya nāvaṃ āropetvā sayampi nagarato nikkhamitvā viñjhāṭaviṃ samatikkamma anupubbena sattadivasehi tāmalittiṃ anuppatto. Antarāmagge deva-nāga-manussā uḷāraṃ mahābodhi pūjamakaṃsu.

Rājāpi samuddatīre sattadivasāni mahābodhiṃ ṭhapetvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā bodhimpi saṅghamittattherimpi saparivāraṃ nāvaṃ āropetvā “Gacchati vata re dasabalassa sarasa-raṃsijālaṃ muñcamāno mahābodhi-rukkho”ti kanditvā añjalimpaggahetvā assūni pavattayamāno aṭṭhāsi sāpi kho mahābodhi samārūḷha-nāvā passato mahārājassa mahāsamuddatalaṃ pakkhandi; mahāsamuddepi samantā yojanaṃ vīci vūpasantā. Pañcavaṇṇāni padumāni pupphitāni. Antalikkhe dibbaturiyāni vajjiṃsu. Ākāse jala-thala-sannissitāhi devatāhi pavattitā ativiya uḷāra-pūjā ahosi. Evaṃ mahatiyā pūjāya sā nāvā jambukolapaṭṭanaṃ pāvisi.

Devānampiyatissa mahārājāpi uttaradvārato paṭṭhāya yāva jambukola-paṭṭanā maggaṃ sodhāpetvā alaṅkārāpetvā nagarato nikkhamana-divase uttaradvāra-samīpe samuddasālā-vatthusmiṃ ṭhito tāya vibhūtiyā mahāsamudde āgacchantaṃyeva mahābodhiṃ therassānubhāvena disvā tuṭṭhamānaso nikkhamitvā sabbaṃ maggaṃ pañcavaṇṇehi pupphehi okiranto antarantarā puppha-agghiyāni ṭhapento ekāheneva jambukola-paṭṭanaṃ gantvā sabbatālāvacara-parivuto pupphadhūpagandhādīhi pūjayamāno galappamānaṃ udakaṃ oruyha “Āgato vata re dasabalassa sarasa-raṃsijālaṃ vissajjanako bodhirukkho”ti pasannacitto mahābodhiṃ ukkhipitvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapetvā mahābodhiṃ parivāretvā āgatehi soḷasahi jātisampannakulehi saddhiṃ samuddato paccuttaritvā samuddatīre bodhiṃ ṭhapetvā tīṇi divasāni sakalatambapaṇṇi-rajjena pūjesi.

Atha catutthe divase mahābodhiṃ ādāya uḷāraṃ pūjaṃ kurumāno anupubbena anurādhapuraṃ sampatto anurādhapurepi mahāsakkāraṃ katvā cātuddasī divase vaḍḍhamānakacchāyāya mahābodhiṃ uttaradvārena pavesetvā nagaramajjhena atiharitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā dakkhiṇadvārato pañcadhanusatike ṭhāne yattha amhākaṃ sammāsam-buddho nirodha-samāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Purimakā ca tayo sammāsambuddhā samāpattiṃ appetvā nisīdiṃsu. Yattha ca kakusandhassa bhagavato sirīsabodhi, konāgamanassa bhagavato udumbarabodhi, kassapassa bhagavato nigrodhabodhi patiṭṭhāsi; tasmiṃ mahāmegha-vanuyyānassa tilakabhūte katabhūmiparikamme rājavatthudvāra-koṭṭhakaṭṭhāne mahābodhiṃ patiṭṭhāpesi.

“Evaṃ laṅkāhitatthāya – sāsanassa ca vuddhiyā,

mahāmeghavane ramme - mahābodhi patiṭṭhito”ti.

 

Bodhi-āgamana-kathā.

-ooOoo-

Anulādevī pañcahi kaññāsatehi pañcahi antepurikā satehīti mātugāmasahassena saddhiṃ saṅghamittattheriyā santike pabbajitvā nacirasseva saparivārā arahatte patiṭṭhāsi. Ariṭṭhopi kho rañño bhāgineyyo pañcahi purisasatehi saddhiṃ therassa santike pabbajitvā saparivāro nacirasseva arahatte patiṭṭhāsi. Athekadivasaṃ rājā bodhiṃ vanditvā therena saddhiṃ thūpārāmaṃ gacchati. Tassa lohapāsādaṭṭhānaṃ sampattassa purisā pupphāni āhariṃsu; rājā therassa pupphāni adāsi. Thero pupphehi lohapāsādaṭṭhānaṃ pūjesi. Pupphesu bhūmiyā patitamattesu mahābhūmi cālo ahosi.

Rājā “Kasmā bhante bhūmi calitā”ti pucchi. “Imasmiṃ mahārāja okāse anāgate saṅghassa uposathāgāraṃ bhavissati. Tassetaṃ pubbanimittan”ti āha. Puna tassa mahācetiyaṭṭhānaṃ sampattassa campaka-pupphāni abhihariṃsu. Tānipi rājā therassa adāsi. Thero mahācetiyaṭṭhānaṃ pupphehi pūjetvā vandi. Tāvadeva mahāpathavī saṃkampi. Rājā “Bhante kasmā pathavī kampitthā”ti pucchi. “Mahārāja imasmiṃ ṭhāne anāgate buddhassa bhagavato asadiso mahāthūpo bhavissati. Tassetaṃ pubba-nimittan”ti āha. “Ahameva karomi bhante”ti. “Alaṃ mahārāja tumhākaṃ aññaṃ bahuṃ kammaṃ atthi. Tumhākaṃ pana nattā duṭṭhagāmaṇī abhayo nāma kāressatī”ti. Atha rājā “Sace bhante mayhaṃ nattā karissati, kataṃyeva mayā”ti dvādasahatthaṃ pāsāṇatthamhaṃ āharāpetvā devānampiyatissarañño nattā duṭṭhagāmaṇi abhayo nāma imasmiṃ padese thūpaṃ karotī”ti akkharāni likhāpetvā patiṭṭhāpesi.

Atha devānampiyatissarājā cetiyapappate nihitā sammāsambuddha-bhutta-pattaṃ pūretvā āhaṭā dhātuyo hatthikkhandhena āharāpetvā sakalatambapaṇṇidīpe yojane yojane thūpaṃ kāretvā dhātuyo patiṭṭhāpesi. Bhagavato pattaṃ pana rājageheyava ṭhapetvā pūjamakāsīti.

“Nidhāpetvāna sambuddha - dhātuyo pattamattakā,

kārāpesi mahārāja - thūpe yojana-yojane”ti.

 

Yojana-thūpa-kathā.

-ooOoo-

Atha rājā aññāni ca bahūni puññakammāni katvā cattālīsa vassāni rajjaṃ kāresi. Tassa accayena taṃ kaniṭṭho uttiyarājā dasavassāni rajjaṃ kāresi. Tassa accayena taṃ kaniṭṭho mahāsīvo dasavassāneva rajjaṃ kāresi. Tassa accayena tassāpi kaniṭṭho sūratisso dasavassāneva rajjaṃ kāresi. Tato assanāvika-puttā dve damiḷā sūratissaṃ gahetvā dvevīsavassāni dhammena rajjaṃ kāresuṃ. Te gahetvā muṭasīvassa rañño putto aselo nāma dasavassāni rajjaṃ kāresi. Atha coḷaraṭṭhato āgantvā eḷāro nāma damilo asela-bhūpatiṃ gahetvā catucattālīsa vassāni rajjaṃ kāresi. Eḷāraṃ gahetvā duṭṭhagāmaṇi abhayo rājā ahosi.

Tadatthadīpanatthaṃ ayamanupubbakathā.

-ooOoo-

Devānampiyatissarañño kira dutiyabhātiko uparājā mahānāgo nāma ahosi. Atha rañño devī attano puttassa rajjaṃ icchantī taracchanāmaṃ vāpiṃ karontassa uparājassa visena ambaṃ yojetvā ambamatthake ṭhapetvā pesesi. Deviyā putto uparājena saddhiṃ gato bhājane vivaṭe sayameva ambaṃ gahetvā khāditvā kālamakāsi. Uparājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā deviyā bhīto tatoyeva attano deviñca balavāhanañca gahetvā rohaṇaṃ agamāsi. Tassa aggamahesi antarāmagge yaṭṭālavihāre nāma puttaṃ vijāyi. Tassa tissoti bhātunāmamakāsi.

So tassa gahetvā mahāgāme vasanto rohaṇe rajjaṃ kāresi. Tassa accayena tassa putto yaṭṭālatisso mahāgāmeyeva rajjaṃ kāresi. Tassa accayena tassāpi putto goṭhābhayo nāma tattheva rajjaṃ kāresi. Goṭhābhayassa putto kākavaṇṇatisso nāma tattheva rajjaṃ kāresi. Kākavaṇṇatissa rañño kira kalyāṇitissa rañño dhītā vihāramahādevī nāma aggamahesi ahosi. Sā rañño piyā ahosi manāpā. Rājā tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasanto puññāni karonto vihāsi. Athekadivasaṃ devī rājageheyeva bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā sāyaṇhasamaye gandhamālādīni gāhāpetvā dhammaṃ sotuṃ vihāraṃ gatā, tattha nipannaṃ bāḷhagilānaṃ āsannamaraṇaṃ sīlavantaṃ sāmaṇeraṃ disvā gandhamālādīhi pūjetvā attano sampattiṃ vaṇṇetvā “mama puttabhāvaṃ patthetha bhante”ti yāci. So na icchi, yāpi punappuna yāciyeva. Sāmaṇeropi “evaṃ sante sāsanānuggahaṃ kātuṃ sakkā”ti sampaṭicchitvā gatinimittavasena upaṭṭhitampi devalokaṃ chaḍḍetvā nikantivasena suvaṇṇa-sivikāya gacchantiyā deviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi.

Sā dasamāsaccayena puttaṃ vijāyi. Tassa gāmaṇi abhayoti nāmaṃ kariṃsu. Aparabhāge aparampi tassa tissoti nāmaṃ kariṃsu. Gāmaṇi kumāro kamena vaḍḍhento soḷasavassiko hutvā hatthassatharusippesu kovido tejo-bala-parakkama-sampanno ahosi. Atha kho kākavaṇṇatissa rājā nandimitto-sūranimmilo-mahāseno-goṭhayimbaro-theraputtābhayo-bharaṇo-veḷusumano-khañcadevo-phussadevo-labhiyavasabhoti ime dasamahāyodhe puttassa santike ṭhapetvā vāsesi.

Tesaṃ uppattikathā mahāvaṃsato gahetabbā. Rājā dasamahāyodhānaṃ puttassa sakkārasamaṃ sakkāraṃ kāresi. Tissakumāraṃ janapada-rakkhanatthāya dīghavāpiyaṃ ṭhapesi. Athekadivasaṃ gāmiṇī kumāro attano balavāhanasampattiṃ disvā “Damiḷehi saddhiṃ yujjhassāmī”ti rañño kathāpesi. Rājā puttaṃ anurakkhanto “alaṃ oragaṅgan”ti nivāresi. So yāva tatiyaṃ kathāpesi rājā kujjhitvā “Hemasaṅkhalikaṃ karotha. Bandhitvā rakkhissāmī”ti. Abhayo piturañño kujjhitvā palāyitvā malayaṃ agamāsi. Tato paṭṭhāya pitari duṭṭhattā duṭṭhagāmaṇīti paññāto. Rājā puttānaṃ kalahaṭṭhānaṃ agamanatthāya yodhehi sapathaṃ kāresi.

Atha kākavaṇṇatissa rājā catusaṭṭhivihāre kāretvā catusaṭṭhi saṃvaccharāneva ṭhatvā kālamakāsi tissakumāro pitukālakatabhāvaṃ sutvā dīghavāpito āgantvā pitusarīrakiccaṃ kāretvā mātaraṃ kaṇḍula-hatthiñca gahetvā bhātubhayā dīghavāpiṃ agamāsi. Amaccā sannipatitvā taṃ pavattiṃ vatvā duṭṭhagāmaṇissa santikaṃ pesesuṃ. So taṃ sāsanaṃ sutvā bhuttasālaṃ āgamma bhātu santikaṃ dūte pesetvā tato mahāgāmaṃ āgantvā abhisekaṃ patvā “Mātaraṃ kaṇḍulahatthiñca pesetū”ti yāva tatiyaṃ bhātu santikaṃ lekhā pesetvā apesana-bhāvaṃ ñatvā yuddhāya nikkhami. Cuḷaṅgaṇiya piṭṭhiyaṃ dvinnaṃ bhātūnaṃ mahāyuddhaṃ ahosi.

Te kira yodhā sapathassa katattā tesaṃ yuddhe sahāyā na bhaviṃsu. Tadā rañño anekasahassa manussā mariṃsu. Rājā parajjitvā tissāmaccaṃ dīghatūṇikaṃ vaḷavañca gahetvā palāyi. Kumāro pacchato pacchato anubandhi. Antare bhikkhū pabbataṃ māpesuṃ. Taṃ disvā kumāro “bhikkhusaṅghassa kamman”ti ñatvā nivatti. Rājā palāyitvā kappakandara-nadiyā jalamālatitthaṃ nāma gantvā “chātomhī”ti āha. Amacco suvaṇṇasarake pakkhittabhattaṃ nīharitvā adāsi.

Rājā kālaṃ sallakkhetvā “Saṅghassa datvā bhuñjāmī”ti “saṅghassa-amaccassa-vaḷavāya-attano cā”ti catubhāgaṃ katvā kālaṃ ghosāpesi. Tadā piyaṅgudīpato kuṭumbiyatissatthero nāma āgantvā purato aṭṭhāsi. Rājā theraṃ disvā pasannamānaso saṅghassa ṭhapitabhāgaṃ attano bhāgañca therassa patte pakkhipi. Amaccopi attano bhāgaṃ pakkhipi. Vaḷavāpi dātukāmā ahosi. Tassādhippāyaṃ ñatvā amacco tassāpi bhāgaṃ patte pakkhipi.

Iti so rājā therassa paripuṇṇa-bhattapattaṃ adāsi. Thero pattaṃ gahetvā gantvā gotamattherassa nāma adāsi. So pañcasata-bhikkhū bhojetvā puna tato laddhehi bhāgehi pattaṃ pūretvā ākāse khipi. Patto gantvā rañño purato aṭṭhāsi. Tisso pattaṃ gahetvā rājānaṃ bhojetvā tato sayaṃ bhuñjitvā vaḷāvaṃ bhojesi. Tato rājā sannāhaṃ cumbaṭakaṃ katvā pattaṃ vissajjesi. Tato gantvā therassa hatthe patiṭṭhāsi. Rājā puna mahāgāmaṃ āgantvā senaṃ saṅkaḍḍhitvā saṭṭhisahassa balaṃ gahetvā puna bhātarā saddhiṃ yujjhi. Tadā kumārassa anekasahassā manussā patiṃsu.

Kumāro palāyitvā vihāraṃ pavisitvā mahātherassa gehaṃ pāvisi. Rājā pacchato pacchato anubandhanto vihāraṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā nivatti. Pacchā therā te ubho bhātaro aññamaññaṃ khamāpesuṃ. Tadā rājā sassakammāni kāretuṃ tissakumāraṃ dīghavāpimeva pahiṇitvā sayampi bheriṃ carāpetvā sassakammāni kāresi. Atha mahājanassa saṅgahaṃ katvā kunte dhātuṃ nidhāpetvā balavāhana-parivuto tissārāmaṃ gantvā saṅghaṃ vanditvā “Bhante sāsanaṃ jotetuṃ pāragaṅgaṃ gamissāmi sakkāretuṃ amhehi sahagāmino bhikkhū dethā”ti āha. Saṅgho pañcasatabhikkhū adāsi. Rājā bhikkhusaṅghaṃ gahetvā kaṇḍulahatthimāruyha yodhehi parivuto mahatā balakāyena yuddhāya nikkhamitvā mahiyaṅgaṇaṃ āgantvā tattha damiḷehi saddhiṃ yujjhanto mahiyaṅgaṇe kañcuka-thūpaṃ kāresi. Tassa thūpassa vibhāvanatthaṃ ayamānupubbakathā.

Bhagavā kira bodhito navame māse imaṃ dīpamāgantvā gaṅgātīre tiyojanāyate yojanavitthate mahānāgavanuyyāne yakkha-samāgamaṃ āgantvā tesaṃ yakkhānaṃ uparibhāge mahiyaṅgaṇa-thūpassa ṭhāne vehāsayaṃ ṭhito, vuṭṭhivātandhakārādīhi yakkhe santāsetvā tehi abhayaṃ yācito “Tumhākaṃ abhayaṃ dassāmi tumhe samaggā mayhaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ dethā”ti āha. Yakkhā, “Mārisa te imaṃ sakaladīpaṃ demi. Abhayaṃ no dehī”ti āhaṃsu. Tato bhagavā tesaṃ bhayaṃ apanuditvā tehi dinnabhūmiyaṃ camma-khaṇḍaṃ pattharitvā tattha nisinno tejokasiṇaṃ samāpajjitvā cammakhaṇḍaṃ samantato jāletvā vaḍḍhesi. Te cammakhaṇḍena abhibhūtā samantato sāgara-pariyante rāsibhūtā ahesuṃ. Bhagavā iddhibalena giridīpaṃ nāma idhānetvā tattha yakkhe pavesetvā dīpaṃ yathāṭṭhāne ṭhapetvā cammakhaṇḍaṃ saṅkhipi. Tadā devatā samāgamo ahosi. Tasmiṃ samāgame bhagavā dhammaṃ desesi. Tadā-

“Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ - dhammābhisamayo ahu,

saraṇesu ca sīlesu - ṭhitā āsuṃ asaṅkhiyā.

Sotāpattiphalaṃ patvā - sele sumanakūṭake,

mahāsumana devindo - pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.

Siraṃ parāmasitvāna - nīlāmalasiroruhe,

pāṇimatte adā kese - tassa pāṇihito jino.

So taṃ suvaṇṇacaṅgoṭa - varenādāya satthuno,

nisinnaṭṭhāna racite - nānāratanasañcaye.

Uccato sattaratane - ṭhapetvāna siroruhe,

taṃ indanīla-thūpena - pidahesi namassi ca.”

Parinibbute pana bhagavate dhammasenāpatisāriputtattherassa antevāsiko sarabhū nāmeko thero citakato gīvaṭṭhidhātu gahetvā bhikkhusaṅgha-parivuto āgantvā tasmiṃyeva cetiye patiṭṭhāpetvā meghavaṇṇapāsāṇehi chādetvā dvādasahatthubbedhaṃ thūpaṃ kāretvā pakkāmi. Atha devānampiyatissarañño bhātā cūḷābhayo nāma taṃ abbhutaṃ cetiyaṃ disvā tiṃsahatthubbedhaṃ cetiyaṃ kāresi. Idāni duṭṭhagāmaṇīpi abhayarājā mahiyaṅgaṇaṃ āgantvā tattha damiḷe maddanto asītihatthubbedhaṃ kañcukacetiyaṃ kāretvā pūjamakāsi.

“Evamaccāyikaṃ kammaṃ - karontāpi guṇākarā,

karonti puññaṃ sappaññā - saṃsārabhayabhīrukā”ti.

 

Mahiyaṅgana-thūpa-kathā.

-ooOoo-

Tato rājā chatta-damiḷehi saddhiṃ yujjhitvā chattadamiḷaṃ gaṇhitvā tatra bahū damiḷe ghātetvā ambatitthaṃ āgantvā ambadamiḷaṃ catūhi māsehi gaṇhi. Tato oruyha mahabbale sattadamiḷe ekāheneva gaṇhi. Tato antarasobbhe mahākoṭṭha-damiḷaṃ, doṇagāme gavara-damiḷaṃ, hālakole mahissariya-damiḷaṃ, nāḷisobbhe nāḷika-damiḷaṃ, dīghābhayagallamhi dīghābhaya-damiḷaṃ gaṇhi. Tato kacchatitthe kiñcisīsa damiḷaṃ catūhi māsehi gaṇhi. Tato veṭhanagare tāḷa-damiḷaṃ, bhāṇaka-damiḷañca, vahiṭṭhe vahiṭṭha-damiḷaṃ, gāmiṇimhi gāmiṇi-damiḷaṃ, kumbugāmamhi kumbu-damiḷaṃ, nandikagāmamhi nandika-damiḷaṃ, khāṇugāmamhi khāṇu-damiḷaṃ, tambunnagāmake mātula bhāgineyye dve damiḷe ca gaṇhi.

Tadā,

“Ajānitvā sakaṃ senaṃ - ghātenti sajanā iti,

sutvāna saccakiriyaṃ - akari tattha bhūpati.

Rajjasukhāya vāyāmo - nāyaṃ mama kadāpi ca,

sambuddhasāsanasseva - ṭhapanāya ayaṃ mama.

Tena saccena me senā – kāyopagata-bhaṇḍakaṃ,

jālavaṇṇaṃva hotūti - taṃ tatheva tadā ahu.”

Evaṃ rājā gaṅgātīre damiḷe ghātesi. Ghātita-sesā sabbe āgantvā vijitanagare pavisiṃsu. Tadā rājā vijitanagaraṃ gaṇhituṃ vīmaṃsanatthāya āgacchantaṃ nandhimittaṃ disvā kaṇḍulaṃ muñcesi. Kaṇḍulopi taṃ gaṇhituṃ āgañchi. Tadā nandhimitto hatthethi ubho dante bāḷhaṃ gahetvā pīḷetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpesi. Rājā ubho vīmaṃsetvā vijitanagaraṃ āgato. Tato dakkhiṇadvāre yodhānaṃ mahāsaṅgamo ahosi. Puratthimadvāre veḷusumano assaṃ āruyha bahū damiḷe ghātesi. Damiḷā anto pavisitvā dvāraṃ thakesuṃ. Tato rājā yodhe vissajjesi, kaṇḍulahatthi nandhimitto suranimmilo ca dakkhiṇadvāre kammaṃ kariṃsu. Mahāsoṇo goṭhayimbaro theraputtābhayo cāti ime tayo itaresu tīsu dvāresu kammaṃ kariṃsu.

Tañca nagaraṃ parikhattāya parikkhitaṃ, daḷha-pākāra-gopuraṃ, ayo dvārayuttaṃ ahosi. Kaṇḍulo jāṇuhi ṭhatvā silā sudhā iṭṭhakā bhinditvā ayodvāraṃ pāpuṇi. Tadā damiḷā gopure ṭhatvā nānāvudhāni khipiṃsu. Pakka-ayoguḷe ceva pakkaṭṭhita-silesañca hatthipiṭṭhiyaṃ pakkhipiṃsu. Tadā kaṇḍulo vedanaṭṭo udakaṭṭhānaṃ gantvā udake ogāhi. Tadā goṭhayimbaro “na idaṃ surāpānaṃ bhavati. Ayodvāra-vighāṭanaṃ nāma, gaccha dvāraṃ vighāṭehī”ti āha. Taṃ sutvā jātābhimāno kuñcanādaṃ katvā udakā uggamma thale aṭṭhāsi. Atha hatthivejjo silesaṃ dhovitvā osadhaṃ akāsi.

Tato rājā hatthiṃ āruyha pāṇinā kumbhe parāmasitvā “Sakalalaṅkātale rajjaṃ tava dammī”ti tosetvā varabhojanaṃ bhojetvā vaṇaṃ sāṭakena veṭhetvā suvammitaṃ katvā cammapiṭṭhiyaṃ mahisacammaṃ sattaguṇaṃ katvā bandhitvā tassupari telacammaṃ bandhitvā taṃ vissajjesi. So asani-viya gajjanto gantvā dāṭhāhi padaraṃ vijjhitvā pādena ummāraṃ hani. Dvāra-bāhāhi saddhiṃ ayodvāraṃ mahāsaddena bhūmiyaṃ pati. Gopure dabbasambhāraṃ pana hatthipiṭṭhiyaṃ patantaṃ disvā nandhimitto bāhāhi paharitvā pavaṭṭesi. Tadā kaṇḍulo dāṭhāpīḷanaveraṃ chaḍḍesi.

Tato kaṇḍulo attano piṭṭhiṃ ārūhanatthāya nandhimittaṃ olokesi. So “tayā katamaggena na pavisissāmī”ti aṭṭhārasa-hatthubbedhaṃ pākāraṃ bāhunā paharitvā aṭṭhusabhappamāṇaṃ pākārappadesaṃ pātetvā suranimmilaṃ olokesi. Sopi tena katamaggaṃ anicchanto pākāraṃ laṅghitvā nagarabbhantare pati. Goṭhayimbaropi, soṇopi, theraputtābhayopi ekekadvāraṃ bhinditvā pavisiṃsu – Tato

“Hatthi gahetvā rathacakkaṃ - mitto sakaṭa-pañjaraṃ,

nāḷikerataruṃ goṭho - nimmilo khaggamuttamaṃ.

Tālarukkhaṃ mahāsoṇo - theraputto mahāgadaṃ,

visuṃ visuṃ vīthigatā - damiḷe tattha cuṇṇayuṃ.”

Evaṃ vijitanagaraṃ catūhi māsehi bhinditvā damiḷe māretvā tato girilokaṃ nāma gantvā giriya-damiḷaṃ aggahesi. Tato mahela-nagaraṃ gantvā catūhi māsehi mahela-rājānaṃ gaṇhi. Tato rājā anurādhapuraṃ gacchanto paritokāsapabbate nāma khandhāvāraṃ nivāsetvā tattha taḷākaṃ kāretvā jeṭṭhamūlamāsamhi udakakīḷaṃ kīḷi. Eḷāropi duṭṭhagāmaṇissa āgatabhāvaṃ sutvā amaccehi saddhiṃ mantetvā “sve yuddhaṃ karissāmā”ti nicchayaṃ akāsi. Punadivase sannaddho mahāpabbata-hatthiṃ āruyha mahābalakāya parivuto nikkhami. Gāmaṇīpi mātarā saddhiṃ mantetvā dvattiṃsa-balakoṭṭhake kāretvā chattadhare rājarūpake tattha tattha ṭhapesi. Abbhantarakoṭṭhake sayaṃ aṭṭhāsi.

Tato saṅgāme vattamāne eḷārarañño dīghajattu nāma mahāyodho khagga-phalakaṃ gahetvā bhūmito aṭṭhārasahatthaṃ nabhamuggantvā rājarūpaṃ chinditvā paṭhamaṃ balakoṭṭhakaṃ bhindi. Evaṃ sesepi balakoṭṭhake bhinditvā mahāgāmaṇinā ṭhitaṃ balakoṭṭhakaṃ āgami. Tadā suranimmilo rañño parigacchantaṃ disvā attano nāmaṃ sāvetvā taṃ akkosi. Taṃ sutvā dīghajattu “Paṭhamaṃ imaṃ māremī”ti kujjhitvā ākasamabbhuggantvā attanopari otarantaṃ disvā suranimmalo attano phalakaṃ upanāmesi. Itaropi “phalakena saddhiṃ taṃ bhindissāmī”ti cintetvā phalakaṃ pahari. Itaro phalakaṃ muñci, dīghajattu phalakaṃ chindanto bhūmiyaṃ pati. Suranimmilo taṃ sattiyā pahari. Phussadevo taṃ khaṇe saṅkhaṃ dhami, asanisaddo viya ahosi. Ummādappattā viya manussā ahesuṃ. Tato damiḷasenā bhijjittha, eḷāro palāyittha. Tadāpi bahudamiḷe ghātesuṃ.

“Tattha vāpijalaṃ āsi - hatānaṃ lohitāvilaṃ,

tasmā kulatthavāpīti - nāmato vissutā ahu.

Carāpetvā tahiṃ bheriṃ - duṭṭhagāmaṇi bhūpati,

na hanissatu eḷāraṃ - maṃ muñciya paro iti.

Sannaddho sayamāruyha - sannaddhaṃ kaṇḍulaṃ kariṃ,

eḷāraṃ anubandhanto - dakkhiṇadvāramāgami.

Pure dakkhiṇabhāgamhi - ubho yujjhiṃsu bhūmipā,

tomaraṃ khipi eḷāro - gāmaṇi taṃ avañcayi.

Vijjhāpesi ca dantehi - taṃ hatthiṃ sakahatthinā,

tomaraṃ khipi eḷāre - sahatthi tattha so pati.

Tato vijita saṅgāmo - sayoggabalavāhano,

laṅkā ekātapattaṃ so - katvāna pāvisi puraṃ.”

Atha rājā nagare bheriṃ carāpetvā samantā yojanappamāṇe manusse sannipātetvā eḷāra rañño sarīraṃ mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā kūṭāgārena netvā jhāpetvā tattha cetiyaṃ kāretvā parihāramadāsi. Ajjāpi rājāno taṃ padesampatvā bheriṃ na vādāpenti. Evaṃ duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā dvattiṃsadamiḷarājāno māretvā laṅkādīpaṃ ekacchattamakāsi.

Yadā duṭṭhagāmaṇi vijita-nagaraṃ gaṇhi, tadā dīghajattu-yodho eḷāraṃ upasaṅkamitvā attano bhāgineyyassa bhallūkassa yodhabhāvaṃ ācikkhitvā idhāgamanatthāya tassa santikaṃ pesesi. Bhallūkopi eḷārassa daḍḍha-divasato sattame divase saṭṭhiyā purisa-sahassehi saddhiṃ otiṇṇo rañño matabhāvaṃ sutvāpi lajjāya “yujjhissāmī”ti mahātitthato nikkhamitvā kolambahālake nāma gāme khandhāvāraṃ nivesesi. Rājāpi tassāgamanaṃ sutvā sannaddho kaṇḍulaṃ āruyha yodhaparivuto mahatā balakāyena abhinikkhami. Phussadevopi pañcāvudha-sannaddho rañño pacchimāsane nisīdi. Bhallūkopi pañcāvudha-sannaddho hatthiṃ āruyha rājābhimukhe agañchi. Tadā kaṇḍulo tassa vegamandibhāvatthaṃ sanikaṃ sanikaṃ paccosakki. Senāpi hatthinā saddhiṃ tatheva paccosakki.

Rājā phussadevaṃ āha: “Ayaṃ hatthi pubbe aṭṭhavīsatiyā yuddhesu apaccosakkitvā idāni kasmā pana paccosakkatī”ti. So āha: “Deva amhākameva jayo, ayaṃ gajo jayabhūmiṃ avekkhanto paccosakkati. Jayabhūmiṃ patvā ṭhassatī”ti. Nāgopi paccosakkitvā puradevassa passe mahāvihāra-sīmante aṭṭhāsi.

Tato bhallūko rājābhimukhā āgantvā rājānaṃ uppaṇḍesi. Rājāpi khaggatalena mukhaṃ pidhāya taṃ akkosi. “Rañño mukhe vijjhissāmī”ti saraṃ khipi. So khaggatalamāhacca bhūmiyaṃ pati, bhallūko “mukhe viddhosmī”ti saññāya ukkuṭṭhiṃ akāsi. Tadā rañño pacchimāsane nisinno phussadevo rañño kuṇḍalaṃ ghaṭento tassa mukhe kaṇḍaṃ pātesi. Rañño pāde katvā patamānassa jāṇumhi aparena kaṇḍena vijjhitvā rañño sīsaṃ katvā pātesi. Rājā laddhajayo nagaraṃ āgantvā saraṃ āharāpetvā puṅkhena ujukaṃ ṭhapāpetvā taṃ pamāṇaṃ kahāpaṇarāsiṃ katvā phussadevassa adāsi.

Evaṃ laṅkārajjaṃ ekacchattaṃ katvā rājā yodhānaṃ yathānurūpaṃ ṭhānantaraṃ adāsi. Theraputtābhayo pana dīyamānaṃ ṭhānantaraṃ na gaṇhi. “Kasmā na gaṇhasī”ti pucchito “Yuddhaṃ atthi mahārājā”ti āha. “Idāni ekarajje kate kiṃ nāma yuddhan”ti pucchite, “Kilesa-corehi yujjhissāmī”ti āha. Rājā punappuna nivāresi. Sopi punappuna yācitvā rājānuññāya pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto arahattaṃ patvā pañcakhīṇāsavasataparivāro ahosi.

Tato rājā attano pāsādatale sirisayanagato mahatiṃ sampattiṃ oloketvā akkhohiṇi-senāghātaṃ anussari. Anussarantassa rañño mahantaṃ domanassaṃ uppajji. “Saggamaggantarāyo me bhaveyyā”ti.

Tadā piyaṅgudīpe arahanto rañño parivitakkaṃ ñatvā taṃ assāsetuṃ aṭṭha-arahante pesesuṃ. Te āgantvā āgatabhāvaṃ nivedetvā pāsādatalaṃ abhiruhiṃsu. Rājā there vanditvā āsane nisīdāpetvā āgata-kāraṇaṃ pucchi. Therāpi āgata-kāraṇaṃ vatvā rañño tena kammunā saggamokkhantarāyā-bhāvaṃ bodhetvā pakkamiṃsu. Rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā assāsaṃ paṭilabhitvā vanditvā (te vissajjetvā) sirisayanagato puna cintesi: “Mātipitaro kho pana ‘mā vo kadācipi vinā saṅghena āhāraṃ bhuñjathā’ti amhehi sapathaṃ kāresuṃ. Bhikkhusaṅghassa adatvā bhuttaṃ atthi nu kho natthī”ti cintayanto satisammosena saṅghassa adatvā pātarāsakāle paribhuttaṃ ekaṃyeva maricavaṭṭiṃ addasa. Disvā ca “ayuttaṃ mayā kataṃ daṇḍakammaṃ me kātabban”ti cintesi. Atha rājā chattamaṅgala-sattāhe vītivatte mahatā rājānubhāvena mahantena kīḷāvidhānena udakakīḷaṃ kīḷituṃ abhisittānaṃ rājūnaṃ cārittānupālanatthañca tissavāpiṃ agamāsi. Rañño sabbaṃ paricchadaṃ upāhanachattāni ca maricavaṭṭi-vihāraṭṭhānamhi ṭhapayiṃsu.

Tatrāpi thūpaṭṭhāne rājapurisā rañño sadhātukaṃ kuntaṃ ujukaṃ ṭhapesuṃ. Rājā divasabhāgaṃ orodha-parivuto kīḷitvā sāyaṇhe jāte “nagaraṃ gamissāma. Kuntaṃ vaḍḍhethā”ti āha. Rājapurisā kuntaṃ gaṇhantā cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Rājasenā taṃ acchariyaṃ disvā samāgantvā gandhamālādīhi pūjesi. Rājāpi mahantaṃ acchariyaṃ disvā haṭṭhamānaso samantā ārakkhaṃ saṃvidahitvā nagaraṃ pāvisi.

Tato rājā kuntaṃ parikkhipāpetvā cetiyaṃ, taṃ parikkhipāpetvā vihārañca kāresi. Vihāro tīhi saṃvaccharehi niṭṭhāsi. Rājā vihāramahatthāya saṅghaṃ sannipātesi. Bhikkhūnaṃ satasahassāni bhikkhunīnaṃ navutisahassāni sannipatiṃsu. Tasmiṃ samāgame rājā saṅghaṃ vanditvā evamāha: “Bhante vissaritvā vinā saṅghena maricavaṭṭikaṃ paribhuñjiṃ. ‘Tadattha daṇḍa-kammaṃ me hotū’ti sacetiyaṃ maricavaṭṭiyaṃ vihāraṃ kāresiṃ patigaṇhātu bhante saṅgho sacetiyaṃ vihāran”ti dakkhiṇodakaṃ pātetvā bhikkhusaṅghassa vihāraṃ adāsi.

Vihārassa samantato bhikkhusaṅghassa nisīdanatthāya mahantaṃ maṇḍapaṃ kāresi. Maṇḍapa-pādā abhayavāpiyā jale patiṭṭhitā ahesuṃ. Sesokāse kathāvanatthi. Tattha bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sabbaparikkhāraṃ adāsi. Tattha saṅghattherena laddha-parikkhāro satasahassagghanako ahosi. Evaṃ-

“Yuddhe dāne ca sūrena - sūrinā ratanattaye,

pasannāmalacittena - sāsanujjotanatthinā.

Raññā kataññunā tena - thūpakārāpanādito,

vihāramahanantāni - pūjetuṃ ratanattayaṃ.

Pariccattadhanānettha - anagghāni vimuñciya,

sesāni honti ekāya - ūnā vīsatikoṭiyo.”

Evaṃ sapañño hi dūre asāre,

dehe dhane saṅgamatikkamitvā.

Katvāna puññaṃ sukhasādanatthaṃ,

sāraṃ gahetuṃ satataṃ yateyyā”ti.

 

Maricavaṭṭi-vihāra-kathā.

-ooOoo-

 

Tato rājā cintesi: “Mahāmahindatthero kira mama ayyakassa devānampiya-tissa rañño evamāha: ‘Nattā te mahārāja duṭṭhagāmaṇi abhayo vīsaṃ hatthasatikaṃ sovaṇṇamāliṃ thūpaṃ kāressati. Saṅghassa ca uposathāgāra-bhūtaṃ navabhūmakaṃ lohapāsādaṃ kāressatī’”ti cintetvā ca pana olokento rājagehe karaṇḍake ṭhapitaṃ suvaṇṇapaṭṭalekhaṃ disvā taṃ vācesi: “Anāgate cattālīsaṃ vassasataṃ atikkamma kākavaṇṇatissassa putto duṭṭhagāmaṇi abhayo idañcidañca kāressatī”ti sutvā haṭṭho udaggo appoṭhesi: “Ayyena kira vatamhi diṭṭho mahāmahindenā”ti.

Tato pātova mahāmeghavanaṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā etadavoca: “Bhante bhikkhusaṅghassa uposathāgāraṃ katvā devavimāna-sadisaṃ pāsādaṃ kāressāmi. Devalokaṃ pesetvā paṭe vimānākāraṃ likhāpetvā me dethā”ti. Saṅgho aṭṭhakhīṇāsave pesesi. Te tāvatiṃsa-bhavanaṃ gantvā dvādasayojanubbedhaṃ aṭṭhacattālīsa-yojana-parikkhepaṃ kūṭāgāraṃ sahassa patimaṇḍitaṃ navabhūmakaṃ sahassa-gabbhaṃ Bīraṇa-devadhītāya puññānubhāvanibbattaṃ ākāsaṭṭhaṃ ratanapāsādaṃ oloketvā hiṅgulakena paṭe tadākāraṃ likhitvā ānetvā bhikkhusaṅghassa adaṃsu. Saṅgho rañño pāhesi.

Taṃ disvā rājā tuṭṭhamānaso, tadā taṃ lekhatulyaṃ lohapāsādaṃ kāresi. Kammantārambhakāle pana catusu dvāresu aṭṭhasatasahassāni hiraññāni ṭhapāpesi. Tadā catusu dvāresu sahassa sahassaṃ vatthapuṭāni ceva guḷa-tela-sakkhara-madhupurā anekasahassacāṭiyo ca ṭhapāpesi. “Pāsāde amūlakena kammaṃ na kātabban”ti bheriṃ carāpetvā amūlakena katakammaṃ agghāpetvā kārakānaṃ mūlaṃ dāpesi. Pāsādo ekekena passena hatthasata hatthasatappamāṇo ahosi. Tathā ubbedhena, navabhūmiyo cassa ahesuṃ ekekissā bhūmiyā sataṃ sataṃ kūṭāgārāni, tāni sabbānipi ratanakhacitāni ceva suvaṇṇa-kiṅkiṇikāpanti parikkhittāni ca ahesuṃ. Tesaṃ kūṭāgārāni nānāratana-bhūmikā pavāḷa-vedikā ceva, tāsaṃ padumāni ca nānāratana-vicittāneva ahesuṃ. Tathā sahassa-gabbhā ca nānāratana-khacitā sīhapañjara-vibhūsitā ca. Vessavanassa nārivāhana-yānaṃ sutvā tadākāraṃ majjhe ratana-maṇḍapaṃ kāresi.

So anekehi ratanatthambhehi sīhavyagghādi-rūpehi devatā-rūpehi ca patimaṇḍito samantato olambaka-muttā jālena ca parikkhitto ahosi. Pavālavedikā cassa pubbe vuttappakārāva. Sattaratana-vicittamaṇḍapa-majjhe pana phaḷikamaya-bhūmiyā dantamaya-pallaṅko ahosi. Apassenampi dantamayameva, so suvaṇṇa-suriya-maṇḍalehi rajata-canda-maṇḍalehi muttāmaya tārakāhi ca vicitto. Tattha tattha yathārahaṃ nānāratanamaya-padumāni ceva pasāda-janakāni ca jātakāni antarantarā suvaṇṇalatāyo ca kāresi. Tattha mahagghaṃ paccattharaṇaṃ attharitvā manuññaṃ danta-vījaniṃ ṭhapesi. Pavāḷamaya-pādukā kāresi. Tathā pallaṅkassopari phaḷikabhūmiyā patiṭṭhitaṃ rajatamayadaṇḍaṃ setacchattaṃ kāresi. Tattha sattaratanamayāni aṭṭhamaṅgalāni antarantarā ca maṇimuttāmayā catuppada-pantiyo ca kāresi. Chattantevassa ratana-maya-ghaṇṭā-pantiyo olambiṃsu.

Pāsādo chattaṃ pallaṅko maṇḍapo cāti cattāro anagghā ahesuṃ. Mahagghāni mañcapīṭhāni paññāpetvā tattha mahagghāni kambalāni bhummattharaṇāni attharāpesi, ācamana-kumbhi uḷuṅko ca sovaṇṇa-mayāyeva ahesuṃ. Sesa paribhoga-bhaṇḍesu vattabbameva natthi dvārakoṭṭhakopi manohara-pākārena parikkhitto. Tambalohiṭṭhikāhi pana chāditattā pāsādassa “lohapāsādo”ti vohāro ahosi.

Evaṃ tāvatiṃsabhavane devasabhā viya pāsādaṃ niṭṭhāpetvā saṅghaṃ sannipātesi. Maricavaṭṭi vihāramahe viya saṅgho sannipati. Paṭhama-bhūmiyaṃ puthujjanāyeva aṭṭhaṃsu. Dutiyabhūmiyā tepiṭakā, tatiyādīsu tīsu bhūmisu kamena sotāpanna-sakadāgāmi-anāgāmino, upari catusu bhūmisu khīṇāsavāyeva aṭṭhaṃsu. Evaṃ saṅghaṃ sannipātetvā saṅghassa pāsādaṃ datvā maricavaṭṭi vihāramahe viya sattāhaṃ mahādānamadāsīti.

Pāsādahetu cattāni - mahācāgena rājinā,

anagghāni ṭhapetvāna - ahesuṃ tiṃsakoṭiyo.

Pahāya gamanīyantaṃ - datvāna dhanasañcayaṃ,

anugāmidhanaṃ dānaṃ - evaṃ kubbanti paṇḍitā.

Athekadivasaṃ rājā satasahassaṃ vissajjetvā mahābodhi-pūjaṃ kāretvā nagaraṃ pavisanto thūpaṭṭhāne patiṭṭhitaṃ silāthūpaṃ disvā mahindattherena vuttavacanaṃ anussaritvā “mahāthūpaṃ kāressāmī”ti katasanniṭṭhāno nagaraṃ pavisitvā mahātalaṃ āruyha subhojanaṃ bhuñjitvā sirisayanagato evaṃ cintesi: “Mayā damiḷe maddamānena ayaṃ loko ativiya pīḷito. Kena nu kho upāyena lokassa pīḷanaṃ akatvā dhammena samena mahācetiyassa anucchavikaṃ iṭṭhakā uppādessāmī”ti. Taṃ cintitaṃ chatte adhivatthā devatā jānitvā “rājā evaṃ cintesī”ti ugghosesi.

Paramparāya devalokepi kolāhalamahosi. Taṃ ñatvā sakko devarājā vissakammaṃ āmantetvā “Tāta Vissakamma! Duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā mahācetiyassa iṭṭhakatthāya cintesi. Tvaṃ gantvā uttarapasse nagarato yojanappamāṇe ṭhāne gambhīra-nadiyā tīre iṭṭhakā māpetvā ehī”ti pesesi.

Taṃ ñatvā vissakamma devaputto āgantvā tattheva mahācetiyānucchavikā iṭṭhakā māpetvā devapurameva gato. Puna divase eko sunakhaluddo sunakhe gahetvā araññaṃ gantvā tattha tattha vicaranto taṃ ṭhānaṃ patvā iṭṭhakā adisvā ca nikkhami. Tasmiṃ khaṇe ekā bhummā devatā tassa iṭṭhakā dassetuṃ mahantaṃ godhāvaṇṇaṃ gahetvā luddassa sunakhānañca attānaṃ dassetvā tehi anubaddho iṭṭhakābhimukhaṃ gantvā antaradhāyi.

Sunakhaluddo iṭṭhakā disvā “Amhākaṃ rājā thūpaṃ kāretukāmo, mahanto vata no paṇṇākāro laddho”ti haṭṭhamānaso puna divase pātova āgantvā attanā diṭṭhaṃ iṭṭhaka-paṇṇākāraṃ rañño nivedesi. Rājā taṃ sāsanaṃ sutvā attamano hutvā tassa mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā taṃ yeva iṭṭhaka-gopakaṃ kāresi. Tato rājā “ahameva iṭṭhakolokanatthāya gacchāmi, kuntaṃ vaḍḍhethā”ti āha.

Tasmiṃyeva khaṇe puna aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu. Nagarato tiyojana-matthake ṭhāne pubbuttarakaṇṇe ācāraviṭṭhigāme tiyāmarattiṃ abhippavaṭṭe deve soḷasakarīsappamāṇe padese suvaṇṇabījāni uṭṭhahiṃsu. Tāni pamāṇato ukkaṭṭhāni vidatthippamāṇāni, omakāni aṭṭhaṅgulappamāṇāni ahesuṃ. Atha vibhātāya rattiyā gāmavāsino suvaṇṇa-bījāni disvā “Rājārahaṃ vata bhaṇḍaṃ uppannan”ti samantato ārakkhaṃ saṃvidahitvā suvaṇṇabījāni pātiyaṃ pūretvā āgantvā rañño dassesuṃ rājā tesampi yathārahaṃ sakkāraṃ kāretvā te yeva suvaṇṇagopake akāsi.

Atha tasmiṃyeva khaṇe aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu. Nagarato pācīnapasse sattayojana-matthake ṭhāne pāragaṅgāya tambaviṭṭhi nāma janapade tambalohaṃ uppajji. Gāmikā pātiṃ pūretvā tambalohaṃ gahetvā āgantvā rañño dassesuṃ. Rājā yathānurūpaṃ sakkāraṃ tesampi kāretvā te yeva gopake akāsi.

Tadantaraṃ aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu. Purato catuyojanamatthako ṭhāne pubbadakkhiṇa-kaṇṇe sumanavāpigāme uppalakuruvinda-missakā bahū maṇayo uppajjiṃsu. Gāmikā pātiṃ pūretvā āgantvā maṇayo rañño dassesuṃ. Rājā tesampi sakkāraṃ kāretvā te yeva gopake akāsi.

Tadantaraṃ aññampi sāsanaṃ āhariṃsu. Nagarato dakkhiṇa-passe aṭṭhayojana-matthake ṭhāne ambaṭṭhakola-janapade ekasmiṃ leṇe rajataṃ uppajji. Tasmiṃ samaye nagaravāsiko eko vāṇijo bahūhi sakaṭehi haḷiddi-siṅgiverādīnamatthāya malayaṃ gato, leṇassa avidūre sakaṭāni muñcitvā patodadāruṃ pariyesanto taṃ pabbataṃ abhirūḷho ekaṃ paṇasayaṭṭhiṃ addasa. Tassā mahantaṃ cāṭippamāṇaṃ ekameva paṇasa-phalaṃ taruṇayaṭṭhiṃ nāmetvā heṭṭhā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ aṭṭhāsi. So taṃ phalabhārena namitaṃ disvā upagantvā hatthena parāmasitvā pakkabhāvaṃ ñatvā, vaṇṭaṃ chindi. Paṇasayaṭṭhi uggantvā yathāṭṭhānaṃ aṭṭhāsi. Vāṇijo “Aggaṃ datvā bhuñjissāmī”ti cintetvā kālaṃ ghosesi. Tadā cattāro khīṇāsavā āgantvā tassa purato pāturahesuṃ. Vāṇijo te disvā attamano pāde vanditvā nisīdāpetvā tassa phalassa vaṇṭa-sāmantā vāsiyā tacchetvā apassayaṃ luñcitvā apanāmesi. Samantato yūsaṃ otaritvā apassayānītaṃ āvāṭaṃ pūresi. Vāṇijo manosilodakavaṇṇa-paṇasayūsaṃ patte pūretvā adāsi. Te khīṇāsavā tassa passantasseva ākāsamabbhuggantvā pakkamiṃsu.

So puna kālaṃ ghosesi. Aññe cattāro khīṇāsavā āgamiṃsu. Tesampi hatthato patte gahetvā suvaṇṇavaṇṇehi pana samiñjehi pūretvā adāsi. Tesu tayo therā ākāsena pakkamiṃsu. Itaro indaguttatthero nāma khīṇāsavo tassa taṃ rajataṃ dassetukāmo upari pabbatā otaritvā tassa leṇassa avidūre nisīditvā paṇasa-miñjaṃ paribhuñjati. Upāsako therassa gatakāle avasesa miñjaṃ attanāpi khāditvā sesakaṃ bhaṇḍikaṃ katvā ādāya gacchanto theraṃ disvā udakañca pattadhovanasākhañca adāsi.

Theropi leṇadvārena sakaṭa-samīpagāmi-maggaṃ māpetvā “Iminā maggena gaccha upāsakā”ti āha. So theraṃ vanditvā tena maggena gacchanto leṇadvāraṃ patvā samantā leṇaṃ olokento taṃ rajatarāsiṃ disvā rajata-piṇḍaṃ gahetvā vāsiyā chinditvā rajatabhāvaṃ ñatvā mahantaṃ sajjhapiṇḍaṃ gahetvā sakaṭa-santikaṃ gantvā tiṇodaka-sampanne ṭhāne sakaṭāni nivesetvā lahuṃ anurādhapuraṃ gantvā raññño dassetvā tamatthaṃ nivedesi. Rājā tassāpi yathārahaṃ sakkāraṃ kāresi.

Tadantaraṃ aññampi sāsanaṃ āhariṃsu, nagarato pacchima-disābhāge pañca-yojana-matthake ṭhāne uruvela-pabbate mahāmalakamattā pavāḷa-missakā saṭṭhi sakaṭappamāṇamuttā samuddato thalamuggamiṃsu. Kevaṭṭā disvā “rājārahaṃ vata bhaṇḍaṃ uppannan”ti rāsiṃ katvā ārakkhaṃ datvā pātiṃ pūretvā āgantvā rañño dassetvā tamatthaṃ nivedesuṃ. Rājā tesampi yathārahaṃ sakkāraṃ kāresi.

Puna aññaṃ sāsanaṃ āhariṃsu, nagarato pacchimuttara-kaṇṇe sattayojana-matthake ṭhāne peḷavāpi-gāmassa vāpiyā otiṇṇa-kandare pulina-piṭṭhe nisadapotappamāṇa-dīghato vidatthicaturaṅgulā ummāpupphavaṇṇā cattāro mahāmaṇi uppajjiṃsu. Atheko matto nāma sunakhaluddo sunakhe gahetvā tattha vicaranto taṃ ṭhānaṃ patvā disvā “rājārahaṃ vata bhaṇḍan”ti vālikāhi paṭicchādetvā āgantvā rañño nivedesi. Rājā tassāpi yathārahaṃ sakkāraṃ kāresi. Evaṃ rājā thūpatthāya uppannāni iṭṭhakādīni tadaheva assosi iṭṭhaka-rajatānaṃ uppannaṭṭhānaṃ teneva nāmaṃ labhi.

 

Thūpa-sādhana-lābha-kathā.

-ooOoo-

Atha rājā thūpatthāya uppannāni suvaṇṇādīni āharāpetvā bhaṇḍāgāresu rāsiṃ kāresi. Tato sabbasambhāre samatte visākha-puṇṇamuposathadivase patta-visākha-nakkhatte mahāthūpakaraṇatthāya bhūmiparikammaṃ ārabhi. Rājā thūpaṭṭhāne patiṭṭhāpitaṃ silāthūpaṃ harāpetvā thirabhāvatthāya samantato hatthipākāra-pariyantaṃ gambhīrato sataratanappamāṇaṃ bhūmiṃ khanāpetvā paṃsuṃ apanetvā yodhehi guḷapāsāṇe attharāpetvā kammārakūṭehi āhanāpetvā cuṇṇavicuṇṇe kāresi.

Tato cammavinaddhehi pādehi mahāhatthīhi maddāpetvā pāsāṇa-koṭṭimassupari navanīta-mattikaṃ attharāpesi. Ākāsa-gaṅgāya hi nipatitaṭṭhāne udakabindūni uggantvā samantā tiṃsayojanappamāṇapadese patanti. Yattha sayañjātasālī uppajjanti, taṃ ṭhānaṃ niccameva tintattā nintasīsakoḷaṃ nāma jātaṃ. Tattha mattikā sukhumattā “navanīta-mattikā”ti vuccati. Taṃ tato khīṇāsavā sāmaṇerā āharanti. “Tāya sabbattha mattikākiccan”ti ñātabbaṃ. Mattikopari iṭṭhakā attharāpesi. Iṭṭhakopari dvarasukammaṃ, tassopari kuruvindapāsāṇaṃ, tassopari ayojālaṃ, tassopari khīṇāsava-sāmaṇerehi himavantato āhaṭaṃ sugandhamārumbaṃ, tassopari khīrapāsāṇaṃ, tassopari phaḷikapāsāṇaṃ, tassopari silaṃ attharāpesi. Sabbamattikā kicce navanītamattikā eva ahosi.

Silāsanthāropari rasodaka-santintena kapittha-niyyāsena aṭṭhaṅgula-bahala-tambalohapaṭṭaṃ, tassopari tilatelasantintāya manosilāya sattaṅgula-bahalaṃ rajatapaṭṭaṃ attharāpesi. Evaṃ rājā sabbākārena bhūmi-parikammaṃ kārāpetvā āsāḷahi sukkapakkhassa cātuddasa divase bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā evamāha: “Sve puṇṇamuposathadivase uttarāsāḷha-nakkhattena mahācetiye maṅgaliṭṭhakaṃ patiṭṭhāpessāmi. Sve thūpūṭṭhāne sabbo saṅgho santipatatū”ti nagare bheriṃ carāpesi: “Mahājano uposathiko hutvā gandhamālādīni gahetvā thūpaṭṭhāne sannipatatū”ti.

Tato visākha-sirideva-nāmake dve amacce āṇāpesi: “Tumhe tumhe gantvā mahācetiyaṭṭhānaṃ alaṅkarothā”ti. Te gantvā samantato rajatapaṭṭavaṇṇa-vālukaṃ okirāpetvā lājapañcamakāni pupphāni vikiritvā kadalitoraṇaṃ ussāpetvā puṇṇaghaṭe ṭhapāpetvā maṇivaṇṇe veḷumhi pañcavaṇṇadhajaṃ bandhāpetvā gandhasampannāni nānāvidha-kusumāni santharāpetvā nānāppakārehi taṃ ṭhānaṃ alaṅkariṃsu.

Atha rājā sakalanagarañca vihāragāmi-maggañca alaṅkārāpesi. Pabhātāya rattiyā nagare catusu dvāresu massu-kammatthāya nahāpite, nahāpanatthāya nahāpanake, alaṅkāratthāya kappakeva nānāvirāga-vattha-gandha-mālādīni ca sūpa-vyañjana-sampannāni madhura-bhattāni ca ṭhapāpetvā “sabbe nāgarā ca jānapadā ca yathā ruciṃ massukammaṃ kāretvā nahātvā bhuñjitvā vatthābharaṇādīhi alaṅkaritvā mahācetiyaṭṭhānaṃ āgacchantū”ti āyuttakehi ārocāpesi.

Sayampi sabbābharaṇa-vibhūsito cattālīsa purisa-sahassehi saddhiṃ uposathiko hutvā anekehi sumaṇḍita-pasādhitehi amaccehi gahitārakkho alaṅkatāhi devakaññāpamāhi nāṭakitthīhi parivuto amaragaṇa-parivuto devarājā viya attano sirisampattiyā mahājanaṃ tosayanto anekehi turiya-saṅghuṭṭhehi vattamānehi aparaṇha mahāthūpaṭṭhānaṃ upagañchi. Mahācetiyaṭṭhāne maṅgalatthāya puṭabaddhāni vatthāni aṭṭhuttara-sahassaṃ ṭhapāpesi. Catusu passesu vattharāsiṃ kāresi. Tela-madhu-sakkara-phāṇitādīni ca ṭhapāpesi.

Atha nānādesato bahū bhikkhū āgamiṃsu. Rājagaha-samantā indaguttatthero nāma asītibhikkhusahassāni gahetvā ākāsenāgañchi tathā bārāṇasiyaṃ isipatane mahāvihārato dhammasenatthero nāma dvādasa bhikkhusahassāni. Sāvatthiyaṃ jetavanavihārato piyadassi nāma thero saṭṭhibhikkhusahassāni vesāliyaṃ mahāvanato buddharakkhitatthero aṭṭhārasabhikkhusahassāni, kosambiyaṃ ghositārāmato mahādhamma-rakkhitatthero tiṃsabhikkhusahassāni. Ujjeniyaṃ dakkhiṇagiri mahāvihārato dhammarakkhitatthero cattālīsabhikkhusahassāni. Pāṭaliputte asokārāmato mittiṇṇatthero bhikkhūnaṃ satasahassāni saṭṭhiñca sahassāni gandhāra-raṭṭhato attinna-thero nāma bhikkhūnaṃ dve satasahassāni asītiñca sahassāni. Mahāpallava-bhogato mahādevatthero bhikkhūnaṃ cattāri satasahassāni saṭṭhiñca sahassāni. Yonakaraṭṭhe alasandā nagarato yonaka-dhammarakkhitatthero tiṃsabhikkhusahassāni. Viñjhāṭavivattaniya senāsanato uttaratthero asītibhikkhusahassāni. Mahābodhimaṇḍa-vihārato cittaguttatthero tiṃsabhikkhusahassāni. Vanavāsibhogato candaguttatthero asītibhikkhusahassāni. Kelāsa-mahāvihārato suriyaguttatthero channavuti-sahassāni gahetvā ākāsenāgañchi.

Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ - āgatānañca sabbaso,

gaṇanāya paricchedo - porāṇehi na bhāsito.

Samāgatānaṃ bhikkhūnaṃ - sabbesaṃ taṃ samāgame,

vuttā khīṇāsavāyeva - te channavuti koṭiyo.

Atha saṅgho parikkhitta-pavāḷavedikā viya majjhe rañño okāse ṭhapetvā aññamaññaṃ aghaṭṭetvā aṭṭhāsi. Pācīnapasse buddharakkhitanāmako khīṇāsāvatthero attanā sadisanāmake pañcasatakhīṇāsave gahetvā aṭṭhāsi. Tathā dakkhiṇapasse pacchimapasse uttarapasse ca dhammarakkhita-saṅgharakkhita-ānanda nāmakā khīṇāsavattherā attanā sadisanāmake pañcapañcasata khīṇāsave gahetvā aṭṭhaṃsu. Piyadassi nāma khīṇāsavatthero mahābhikkhusaṅghaṃ gahetvā pubbuttara-kaṇṇe aṭṭhāsi.

Rājā kira saṅghamajjhaṃ pavisantoyeva “Sace mayā kayiramānaṃ cetiyakammaṃ anantarāyena niṭṭhaṃ gacchati pācīna-dakkhiṇa-pacchima-uttarapassesu Buddharakkhita-Dhammarakkhita-Saṅgharakkhita-Ānanda nāmakā therā attanā sadisanāmake pañcapañcasatabhikkhū gahetvā tiṭṭhantu. Piyadassi nāma thero pubbuttarakaṇṇe bhikkhusaṅghaṃ gahetvā tiṭṭhatū”ti cintesi. “Therāpi rañño adhippāyaṃ ñatvā tathā ṭhitā”ti vadanti. Siddhatthero pana “maṅgalo sumano padumo sīvali candagutto sūriyagutto indagutto sāgaro cittaseno jayaseno acalo”ti imehi ekādasahi therehi parivuto puṇṇaghaṭe pūrato katvā puratthābhimukho aṭṭhāsi.

Atha rājā tathā ṭhitaṃ bhikkhusaṅghaṃ disvā pasannacitto gandhamālādīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā catusu ṭhānesu vanditvā puṇṇaghaṭaṭṭhānaṃ pavisitvā suvaṇṇakhīle paṭimukkaṃ rajatamayaṃ paribbhamana-daṇḍaṃ vijjamānamātāpitūnaṃ ubhato sujātena sumaṇḍita-pasādhitena abhimaṅgala-sammatena amaccaputtena gāhāpetvā mahantaṃ cetiyāvaṭṭaṃ kāretuṃ ārabhi. Tathā kārentaṃ pana siddhatthatthero nivāresi. Evaṃ kirassa ahosi: “Yadi mahārājā mahantaṃ cetiyaṃ karoti, aniṭṭhiteyeva marissati. Anāgate dupparihāriyañca bhavissatī”ti. Tasmiṃ khaṇe bhikkhu-saṅgho “Mahārāja thero paṇḍito, therassa vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī”ti āha.

Rājā bhikkhusaṅghassa adhippāyaṃ ñatvā “thero karotī”ti maññamāno “Kīdisaṃ bhante pamāṇaṃ karomī”ti āha. Thero “mama gatagataṭṭhānato cetiyāvaṭṭaṃ karohī”ti vatvā upadisanto āvijjhitvā agamāsi. Rājā therassa vuttanayena cetiyāvaṭṭaṃ kāretvā theraṃ upasaṅkamitvā nāmaṃ pucchitvā gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā parivāretvā ṭhite sesa ekādasathere ca upasaṅkamitvā pūjetvā vanditvā tesaṃ nāmāni ca pucchitvā paribbhamana-daṇḍagāhakassa amaccaputtassa nāma pucchi.

“Ahaṃ deva suppatiṭṭhita brahmā nāmā”ti vutte “tava pitā kiṃ nāmo”ti pucchitvā “nandiseno nāmā”ti vutte mātunāmaṃ pucchi. “Sumanādevī nāmā”ti vutte, “Sabbesaṃ nāmāni abhimaṅgalasammatāni, mayā kayiramānaṃ cetiyakammaṃ avassaṃ niṭṭhānaṃ gacchatī”ti haṭṭho ahosi, tato rājā majjhe aṭṭhasuvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca ṭhapāpetvā te parivāretvā aṭṭhuttari-sahassa puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi.

Atha aṭṭhasuvaṇṇiṭṭhakā ṭhapāpesi. Tāsu ekekaṃ parivāretvā aṭṭhuttarasata aṭṭhuttarasata-rajatiṭṭhakāyo aṭṭhuttarasata aṭṭhuttarasatavatthāni ca ṭhapāpesi. Atha suppatiṭṭhita brahma nāmena amaccaputtena ekaṃ suvaṇṇiṭṭhakaṃ gāhāpetvā tena sadisanāmehi ca jīvamānakamātāpitūhi sattahi amaccaputtehi sesa sattiṭṭhakāyo gāhāpesi.

Tasmiṃ khaṇe mittatthero nāma puratthimadisābhāge paribbhamita-lekhāyaṃ bhūmiyaṃ gandhapiṇḍaṃ ṭhapesi. Jayasenatthero nāma udakaṃ āsiñcitvā santintetvā samaṃ akāsi. Suppatiṭṭhita brahmā bhadda                                          nakkhattena evaṃ nānāvidha-maṅgalābhisaṅkhaṭaṭṭhāne paṭhamaṃ maṅgaliṭṭhakaṃ patiṭṭhāpesi. Sumanatthero nāma jātisumana-pupphehi taṃ pūjesi. Tasmiṃ khaṇe udakapariyantaṃ katvā mahāpaṭhavi kampo ahosi. Eteneva nayena sesa sattiṭṭhakāyopi patiṭṭhāpesuṃ.

Tato rājā rajatiṭṭhakāyopi patiṭṭhāpetvā gandhamālādīhi pūjetvā maṅgala-vidhānaṃ niṭṭhāpetvā suvaṇṇapeḷāya pupphāni gāhāpetvā pācīnapasse bhikkhusaṅghassa purato ṭhitaṃ mahābuddharakkhitattheraṃ upasaṅkamitvā gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā therassa parivāretvā ṭhita-bhikkhūnañca nāmāni pucchitvā tato dakkhiṇapasse ṭhitaṃ mahādhamma-rakkhitattheraṃ pacchimapasse ṭhitaṃ mahāsaṅgharakkhitattheraṃ uttarapasse ṭhitaṃ ānandattherañca upasaṅkamitvā gandhamālādīhi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā tatheva nāmāni pucchitvā pubbuttarakaṇṇaṃ gantvā tattha ṭhitaṃ piyadassi mahātheraṃ vanditvā pūjetvā nāmāni pucchitvā santike aṭṭhāsi.

Thero maṅgalaṃ vaḍḍhento rañño dhammaṃ desesi. Maṅgalapariyosāne sampatta-gihiparisāsu cattālīsasahassāni arahante patiṭṭhahiṃsu. Cattālīsa sahassāni sotāpattiphale, sahassaṃ sakadāgāmiphale, sahassaṃ anāgāmi-phale, bhikkhūnaṃ pana aṭṭhārasa-sahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Bhikkhunīnaṃ catuddasa sahassānīti.

Thūpārambhakathā.

-ooOoo-

Tato rājā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā “Yāva mahācetiyaṃ niṭṭhāti tāva me bhikkhusaṅgho bhikkhaṃ gaṇhātū”ti āha. Bhikkhū nādhivāsesuṃ. Anupubbena yācanto upaḍḍhabhikkhūnaṃ sattāhaṃ adhivāsanaṃ labhitvā thūpaṭṭhānassa samantato aṭṭhārasasu ṭhānesu maṇḍape kārayitvā bhikkhu-saṅghaṃ nisīdāpetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sabbesaṃyeva tela-madhu-phāṇitādi bhesajjaṃ datvā bhikkhusaṅghaṃ vissajjesi. Tato nagare bheriṃ carāpetvā sabbe iṭṭhakavaḍḍhaki santipātesi. Te pañcasatamattā ahesuṃ.

Tesu eko “ahaṃ rañño cittaṃ ārādhetvā mahācetiyaṃ kātuṃ sakkomī”ti rājānaṃ passi. Rājā “kathaṃ karosī”ti pucchi. “Ahaṃ deva pesikānaṃ sataṃ gahetvā ekāhaṃ ekaṃ paṃsusakaṭaṃ khepetvā kammaṃ karomī”ti āha. Rājā “Evaṃ sati paṃsurāsikaṃ bhavissati. Tiṇarukkhādīni uppajjissanti. Addhānaṃ nappavattatī”ti taṃ paṭibāhi.

Añño “Ahaṃ purisasataṃ gahetvā ekāhaṃ ekaṃ paṃsugumbaṃ khepetvā kammaṃ karomī”ti āha.

Añño “Paṃsūnaṃ pañcammaṇāni khepetvā kammaṃ karomī”ti āha.

Añño “Dve ammaṇāni khepetvā kammaṃ karomī”ti āha. Tepi rājā paṭibāhiyeva.

Atha añño paṇḍito iṭṭhaka-vaḍḍhakī “Ahaṃ deva udukkhale koṭṭetvā suppehi vaṭṭetvā nisade piṃsitvā paṃsūnaṃ ekammaṇaṃ ekāheneva khepetvā pesikānaṃ sataṃ gahetvā kammaṃ karomī”ti āha.

Rājā “evaṃ sati mahācetiye tiṇādīni na bhavissanti. Ciraṭṭhitikañca bhavissatī”ti sampaṭicchitvā puna pucchi: “Kiṃ saṇṭhānaṃ pana karissasī”ti.

Tasmiṃ khaṇe vissakamma-devaputto vaḍḍhakissa sarīre adhimucci. Vaḍḍhakī suvaṇṇapātiṃ pūretvā udakamāharāpetvā pāṇinaṃ udakaṃ gahetvā udakapiṭṭhiyaṃ āhani. Phaḷikaghaṭasadisaṃ mahantaṃ udaka-bubbulaṃ uṭṭhāsi. “Deva īdisaṃ karomī”ti āha.

Rājā “sādhū”ti sampaṭicchitvā tassa sahassagghanakaṃ sāṭaka-yugalaṃ, sahassagghanakaṃ yeva puṇṇakaṃ nāma suvaṇṇālaṅkāraṃ, sahassagghanakā pādukā, dvādasa kahāpaṇa-sahassāni ca datvā anurūpaṭṭhāne gehañca khettañca dāpesi.

Tato rājā rattibhāge cintesi: “Kathaṃ nāma manusse apīḷetvā iṭṭhakā āharāpeyyan”ti. Devatā rañño cittaṃ ñatvā cetiyassa catusu dvāresu ekekadivasappahoṇakaṃ katvā tassāyeva rattiyā iṭṭhakārāsiṃ akaṃsu. Vibhātāya rattiyā manussā disvā rañño ārocesuṃ. Rājā tussitvā vaḍḍhakiṃ kamme paṭṭhapesi. Devatā eteneva nayena yāva mahācetiyassa niṭṭhānaṃ tāva ekekassa divasassa pahoṇakaṃ katvā iṭṭhakā āhariṃsu. Sakaladivasa-bhāge kammaṃ kataṭṭhāne mattikā iṭṭhaka-cuṇṇaṃ vāpi na paññāyati. Rattiyaṃ devatā antaradhāpenti.

Atha rājā mahācetiyakammakārāya catuparisāya hatthakammamūlatthaṃ catusu dvāresu ekekasmiṃ dvāre soḷasakahāpaṇasahassāni vatthālaṅkāra-gandha-māla-tela-madhu-phāṇita-pañcakaṭuka-bhesajjāni nānāvidha-sūpa-vyañjana-saṃyuttaṃ bhattaṃ yāgukhajjakādīni aṭṭhavidha-kappiya-pānakāni pañcavidha-mukhavāsa-sahita-tambulāni ca ṭhapāpetvā “mahācetiye kammaṃ karontā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā yathājjhāsayaṃ gaṇhantu mūlaṃ agahetvā kammaṃ karontānaṃ kātuṃ na dethā”ti āṇāpesi.

Atheko thero cetiyakamme sahāyabhāvaṃ icchanto kammakaraṇaṭṭhāne mattikā sadisaṃ katvā attanā abhisaṅkhaṭaṃ mattikā piṇḍaṃ ekena hatthena gahetvā aññena mālaṃ gahetvā mahācetiyaṅgaṇaṃ āruyha rājakammike vañcetvā vaḍḍhakissa adāsi. So gaṇhantova “pakatimattikā na bhavatī”ti ñatvā therassa mukhaṃ olokesi. Tassākaraṃ ñatvā tattha kolāhalamahosi anukkamena rājā sutvā āgantvā vaḍḍhakiṃ pucchi: “Tuyhaṃ kira bhaṇe eko bhikkhu amūlaka-mattikāpiṇḍaṃ adāsī”ti.

So evamāha: “Yebhuyyena ayyā ekena hatthena pupphaṃ ekena mattikā-piṇḍe gahetvā āharitvā denti tenāhaṃ ajānitvā kamme upanesiṃ. ‘Ayaṃ pana āgantuko, ayaṃ nevāsiko’ti ettakaṃ jānāmī”ti. “Tena hi taṃ theraṃ imassa dassehī”ti ekaṃ mahallakabalatthaṃ vaḍḍhakissa santike ṭhapesi. Vaḍḍhakī puna āgatakāle taṃ theraṃ balatthassa dassesi. So taṃ sañjānitvā rañño ārocesi.

Rājā tassa saññaṃ adāsi: “So tvaṃ tayo jātisumana-makula-kumbhe mahābodhi-aṅgaṇe rāsiṃ katvā gandhañca ṭhapetvā mahābodhi-aṅgaṇaṃ gatakāle āgantukassa therassa ‘pūjanatthāya rañño dāpitaṃ gandhamālan’ti vatvā dehī”ti. Balattho rañño vuttanayeneva tassa bodhi-aṅgaṇaṃ gatakāle taṃ gandhamālaṃ adāsi.

Sopi somanassappatto hutvā selasantharaṃ dhovitvā gandhena paribhaṇḍaṃ katvā silāsantharaṃ katvā pupphaṃ pūjetvā catusu ṭhānesu vanditvā pācīnadvāre añjaliṃ paggayha pītiṃ uppādetvā pupphapūjaṃ olokento aṭṭhāsi.

Balattho tasmiṃ kāle taṃ theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā evamāha: “Bhante tumhākaṃ cetiyakamme sahāyabhāvatthāya dinnassa amūlaka-mattikāpiṇḍassa mūlaṃ dinnabhāvaṃ rājā jānāpeti. Attano vandanena vandāpetī”ti. Taṃ sutvā thero anattamano ahosi. Balattho “Tiṭṭhantu bhante tayo sumana-makula-kumbhātattakāneva suvaṇṇapupphānipi etaṃ mattika-piṇḍaṃ nāgghanti. Cittaṃ pasādetha bhante”ti pakkāmi.

Tadā koṭṭhimālajanapade piyaṅgalla-vihāravāsī eko thero iṭṭhaka-vaḍḍhakissa ñātako ahosi. So āgantvā vaḍḍhakinā saddhiṃ mantetvā dīgha-bahala-tiriyato iṭṭhakappamāṇaṃ jānitvā gantvā sahattheneva sakkaccaṃ mattikaṃ madditvā iṭṭhakaṃ katvā pacitvā pattatthavikāya pakkhipitvā paccāgantvā ekena hatthena rañño iṭṭhakaṃ ekena pupphaṃ gahetvā attano iṭṭhakāya saddhiṃ rañño iṭṭhakaṃ adāsi. Vaḍḍhakī gahetvā kamme upanesi.

Thero sañjātapīti somanasso mahācetiye kammaṃ karonto iṭṭhakasāla-pariveṇe vasati. Tassa taṃ kammaṃ pākaṭaṃ ahosi. Rājā vaḍḍhakiṃ pucchi: “Bhaṇe ekena kira ayyena amūlika-iṭṭhakā dinnā”ti. “Saccaṃ deva, ekena ayyena dinna iṭṭhakā ‘amhākaṃ iṭṭhakāya sadisā’ti kamme upanesin”ti āha. “Puna taṃ iṭṭhakaṃ sañjānāsī”ti raññā vutto ñātakānuggahena “na jānāmī”ti āha.

Rājā “yadi evaṃ taṃ imassa dassehī”ti balatthaṃ ṭhapesi. Sopi taṃ pubbe viya balatthassa dassesi. Balattho pariveṇaṃ gantvā santike nisīditvā paṭisanthāraṃ katvā “bhante tumhe āgantukā nevāsikā”ti pucchi. “Āgantukomhi upāsakā”ti. “Katara raṭṭhavāsiko bhante”ti. “Koṭṭhimāla-janapade piyaṅgalla-vihāravāsimhi upāsakā”ti. “Idheva vasatha gacchathā”ti. “Idha na vasāma asukadivase gacchāmā”ti āha. Balatthopi “ahampi tumhehi saddhiṃ āgamissāmi. Mayhampi gāmo etasmiṃyeva janapade asuka-gāmo nāmā”ti āha. Thero “sādhū”ti sampaṭicchi. Balattho taṃ pavattiṃ rañño nivedesi.

Rājā balatthassa sahassagghanakaṃ vatthayugalaṃ mahagghaṃ ratta-kambalaṃ upāhanayugaṃ sugandhatelanāḷiṃ aññañca bahuṃ samaṇa-parikkhāraṃ “therassa dehī”ti dāpesi. Sopi parikkhāraṃ gahetvā pariveṇaṃ gantvā therena saddhiṃ rattiṃ vasitvā pāto saddhiṃ yeva nikkhamitvā anupubbena gantvā piyaṅgalla-vihārassa dissamāne ṭhāne sītacchāyāya theraṃ nisīdāpetvā pāde dhovitvā gandhatelena makkhetvā guḷodakaṃ pāyetvā upāhanaṃ paṭimuñcitvā “idaṃ me parikkhāraṃ kulūpaga-therassatthāya gahitaṃ, idāni tumhākaṃ dammi, idaṃ pana sāṭakayugaṃ mama puttassa maṅgalatthāya gahitaṃ, tumhe cīvaraṃ katvā pārupathā”ti vatvā therassa pādamūle ṭhapesi.

Thero sāṭakayugaṃ pattatthavikāya pakkhipitvā sesaparikkhāraṃ bhaṇḍikaṃ katvā upāhanaṃ āruyha kattayaṭṭhiṃ gahetvā maggaṃ paṭipajji. Balattho tena saddhiṃ thokaṃ gantvā “Tiṭṭhatha bhante, mayhaṃ ayaṃ maggo”ti vatvā pubbe vuttanayeneva rañño sāsanaṃ therassa ārocesi.

Thero taṃ sutvā “mahantena parakkamena katakammaṃ akataṃ viya jātan”ti, domanassappatto hutvā assudhāraṃ pavattetvā “upāsaka tava parikkhāraṃ tvameva gaṇhāhī”ti ṭhitakova sabbaṃ parikkhāraṃ chaḍḍesi. Balattho “Kiṃ nāma bhante vadatha. Esa rājā tuyhaṃ bhavaggappamāṇaṃ katvā paccayaṃ dentopi tava iṭṭhakānurūpaṃ kātuṃ na sakkoti. ‘Kevalaṃ pana mahācetiye kammaṃ aññesaṃ apattakaṃ katvā karomī’ti adhippāyena evaṃ kāreti. Tumhe pana bhante attanā laddhaparikkhāraṃ gahetvā cittaṃ pasādethā”ti vatvā theraṃ saññāpetvā pakkāmi. Imasmiṃ pana cetiye bhatiyā kammaṃ katvā cittaṃ pasādetvā sagge nibbatta-sattānaṃ pamāṇaṃ natthi.

Tāvatiṃsa-bhavane kira nibbatta-devadhītaro attano sampattiṃ oloketvā “kena nu kho kammena imaṃ sampattiṃ labhimhā”ti āvajjamānā mahācetiye bhatiyā kammaṃ katvā laddhabhāvaṃ ñatvā “bhatiyā katakammassāpi phalaṃ īdisaṃ, attano santakena kammaphalaṃ saddahitvā katakammassa phalaṃ kīdisaṃ bhavissatī”ti cintetvā dibbagandhamālaṃ ādāya rattibhāge āgantvā pūjetvā cetiyaṃ vandanti.

Tasmiṃ khaṇe bhātivaṅkavāsī mahāsīvatthero nāma cetiyaṃ vandanatthāya gato, tā vandantiyo disvā mahāsattapaṇṇirukkhasamīpe ṭhito yathāruciṃ vanditvā gamanakāle pucchi: “Tumhākaṃ sarīrālokena sakalatambapaṇṇi-dīpo ekāloko, kiṃ kammaṃ karitthā”ti. “Bhante amhākaṃ santakena kata-kammaṃ nāma natthi. Imasmiṃ cetiye manaṃ pasādetvā bhatiyā kammaṃ karimhā”ti āhaṃsu. Evaṃ buddhasāsane pasannacittena bhatiyā kata-kammampi mahapphalaṃ hoti. Tasmā-

“Cittappasādamattena - sugate gati uttamā,

labbhatīti viditvāna - thūpapūjaṃ kare buddho”ti.

Evaṃ rājā cetiyakammaṃ kārāpento pupphadhānattayaṃ niṭṭhāpesi. Taṃ khīṇāsavā thirabhāvatthāya bhūmisamaṃ katvā osīdāpesuṃ. Evaṃ navavāre citaṃ osīdāpesuṃ. Rājā kāraṇaṃ ajānanto anattamano hutvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātesi. Asītibhikkhusahassāni sannipatiṃsu. Rājā bhikkhusaṅghaṃ gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā pucchi. “Bhante mahā-cetiye pupphadhānattayaṃ navavāre citaṃ paṭhaviyaṃ nimujji. Mama jīvitassa vā kammassa vā antarāyabhāvaṃ na jānāmī”ti. Bhikkhusaṅgho āha: “Mahārāja tuyhaṃ kammassa vā jīvitassa vā antarāyo natthi. Anāgate thirabhāvatthāya iddhimantehi osīdāpitaṃ, ito paṭṭhāya na osīdāpessanti. Tvaṃ aññathattaṃ akatvā mahāthūpaṃ samāpehī”ti. Taṃ sutvā haṭṭho rājā thūpakammaṃ kāresi.

Dasapupphadhānāni dasahi iṭṭhakākoṭīhi niṭṭhānaṃ gamiṃsu. Puna puppha-dhānattaye niṭṭhite bhikkhusaṅgho uttara-sumana nāmake dve khīṇāsava sāmaṇere āṇāpesi: “Tumhe sama-caturassaṃ aṭṭha-ratana-bahalaṃ ekeka-passato asīti-asīti-hatthappamāṇaṃ cha-medaka-vaṇṇa-pāsāṇe āharathā”ti. Te “sādhū”ti sampaṭicchitvā uttarakuruṃ gantvā vuttappakārappamāṇe bhaṇḍipupphanibhe chamedavaṇṇapāsāṇe āharitvā ekaṃ pāsāṇaṃ dhātu-gabbhassa bhūmiyaṃ attharitvā cattāro pāsāṇe catusu passesu saṃvidhāya aparaṃ dhātugabbhaṃ pidahanatthāya pācīna-disābhāge vāluka-pākāra-samīpe adissamānaṃ katvā ṭhapesuṃ.

Tato rājā dhātugabbhassa majjhe sabbaratanamayaṃ sabbākārasampannaṃ manoharaṃ bodhirukkhaṃ kāresi so hi indanīlamaṇibhūmiyaṃ patiṭṭhito, tassa mūlāni pavāḷamayāni, khandho sirivacchādīhi aṭṭhamaṅgalikehi pupphapanti-latāpanti-catuppada-haṃsapantīhi ca vicitto aṭṭhārasa-hatthubbedho rajatamayo ahosi.

Pañcamahāsākhāpi aṭṭhārasahatthāca, pattāpi maṇimayāni, paṇḍupattāni, hemamayāni, phalā pavāḷamayāni. Tathā aṅkuropari celavitānaṃ bandhāpesi. Tassa ante samannato muttamaya-kiṅkiṇikajālaṃ olambati. Suvaṇṇaghaṇṭāpanti ca suvaṇṇadāmāni ca tahiṃ tahiṃ olambanti. Vitānassa catusu kaṇṇesu navasatasahassagghanako ekeko muttākalāpo olambati. Tattha yathānurūpaṃ nānāratana-katāneva canda-suriya-tārakārūpāni padumāni ca appitāni ahesuṃ. Mahagghāni anekavaṇṇāni aṭṭhuttara-sahassāni vatthāni olambiṃsu.

Tato bodhirukkhassa samantato satta-ratanamaya-vedikā kāretvā mahāmalaka-muttā attharāpesi. Muttā vedikānaṃ antare gandhodaka-puṇṇa-sattaratanamaya-puṇṇaghaṭa-pantiyo ṭhapāpesi. Tāsu suvaṇṇaghaṭe pavāḷamayāni pupphāni ahesuṃ. Pavāḷaghaṭe suvaṇṇamayāni pupphāni. Maṇighaṭe rajatamayāni pupphāni. Rajataghaṭe maṇimayāni pupphāni. Sattaratanaghaṭe sattaratanamayāni pupphāni ahesuṃ.

Bodhirukkhassa pācīna-disābhāge ratanamaye koṭi-agghanake pallaṅke ghanakoṭṭima-suvaṇṇamayaṃ buddhapaṭimaṃ nisīdāpesi. Tassā paṭimāya vīsati-nakhā akkhīnaṃ setaṭṭhānāni ca phaḷikamayāni hatthatala-pādatala-dantāvaraṇāni akkhīnaṃ rattaṭṭhānāni ca pavāḷamayāni kesa-bhamukāni akkhīnaṃ kāḷakaṭṭhānāni ca indanīla-maṇimayāni. Uṇṇālomaṃ pana rajatamayaṃ ahosi. Tato sahampati-mahābrahmānaṃ rajatacchattaṃ dhāretvā ṭhitaṃ kāresi. Tathā dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṃ vijayuttarasaṅkhaṃ gahetvā abhisekaṃ dadamānaṃ sakkaṃ devarājānaṃ, pañcasikha-devaputtaṃ beḷuvapaṇḍu-vīṇamādāya gandhabbaṃ kurumānaṃ, mahākāḷa-nāgarājānaṃ nāgakaññā-parivutaṃ nānāvidhena thutighosena tathāgataṃ vaṇṇentaṃ kāresi.

Vasavattimārampana bāhusahassaṃ māpetvā tisūla-muggarādi nānāvudhāni gahetvā sahassakumbhaṃ girimekhala-hatthikkhandhamāruyha mārabalaṃ parivāretvā bodhimaṇḍaṃ āgantvā anekabhiṃsanakaṃ kurumānaṃ kāresi. Sesāsu disāsu pācīnadisābhāge pallaṅkasadise koṭi-koṭi-agghanake tayo pallaṅke attharāpetvā dantamayadaṇḍaṃ pavāḷavījaniṃ ṭhapāpesi. Bodhikkhandhaṃ ussīsake katvā nānāratana-maṇḍitaṃ koṭi-agghanakaṃ rajatasayanaṃ attharāpesi.

Dasabalassa abhisambodhimpatvā animisena cakkhunā bodhipallaṅkaṃ olokitaṭṭhānaṃ sattāhameva ratanacaṅkame caṅkamitaṭṭhānaṃ ratanagharaṃ pavisitvā dhammasammasitaṭṭhānaṃ mucalindamūlaṃ gantvā nisinnassa[4] mucalindena nāgena sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari phaṇaṃ katvā ṭhitaṭṭhānaṃ, tato ajapālanigrodhamūlaṃ gantvā nisinnaṭṭhānaṃ, tato rājāyatanaṃ gantvā nisinnassa tapussa-bhallikehi vāṇijehi madhupiṇḍika-bhojane upanīte catumahārājehi upanīta-pattapaṭiggahaṇaṃ kāresi.

Tato brahmāyācanaṃ dhammacakkappavattanaṃ, yasa-pabbajjaṃ, bhaddavaggiya-pabbajjaṃ, tebhātika-jaṭila-damanaṃ, laṭṭhivanuyyāne bimbisāropagamaṇaṃ, rājagahappavesanaṃ, veḷuvana-paṭiggahaṇaṃ, asīti mahāsāvake ca kāresi. Tato kapilavatthugamanaṃ ratanacaṅkame ṭhitaṭṭhānaṃ, rāhulapabbajjaṃ, nandapabbajjaṃ jetavanapaṭiggahaṇaṃ, gaṇḍambamūle yamaka-pāṭihāriyaṃ, devaloke abhidhamma-desanā devorohaṇa-pāṭihīraṃ therapañha-samāgamañca kāresi.

Tathā mahāsamayasutta-rāhulovādasutta-maṅgasutta-pārāyanasutta- samāgamaṃ, dhanapāla-āḷavaka-aṅgulimāla-apalāla-damanaṃ, āyusaṅkhāra vossajjanaṃ, sūkaramaddava-paṭiggahaṇaṃ, siṅgivaṇṇa-vatthayuga-paṭiggahaṇaṃ, pasannodakapānaṃ, parinibbānaṃ, devamanussa-paridevanaṃ mahākassapattherassa bhagavatopādavandanaṃ sarīraḍahanaṃ, agginibbānaṃ, āḷāhanasakkāraṃ doṇena brāhmaṇena katadhātu-vibhāgañca kāresi.

Tathā addhacchaṭṭhāni jātakasatāni kāresi. Vessantarajātakaṃ pana kārento sañjaya-mahārājaṃ phūsatīdeviṃ maddideviṃ jāliya-kumāraṃ kaṇhā-jinañca kāresi. Tato paṇḍava-hatthidānaṃ satta-sataka mahādānaṃ nagara-vilokanaṃ sindhavadānaṃ devatāhi rohitavaṇṇena rathassa vahanaṃ rathadānaṃ sayamevoṇata-dumato phalaṃ gahetvā dārakadānaṃ madhu-maṃsa-dinna-nesādassa suvaṇṇa-sucidānaṃ vaṅkapabbatakucchimhi pabbajjāvesena vasitaṭṭhānaṃ pūjakassa dārakadānaṃ sakkabrāhmaṇassa bhariyādānaṃ pūjakassa devatānubhāvena dārake gahetvā gantvā sañjaya-narindassa purato gataṭṭhānaṃ tato vaṅkapabbatakucchiyaṃ channaṃ khattiyānaṃ samāgamaṃ vessantarassa maddiyā ca abhisekaṃ pattaṭṭhānaṃ nagarampaviṭṭhe sattaratanavassaṃ vassitaṭṭhānaṃ tato cavitvā tusitapure nibbattaṭṭhānañca sabbaṃ vitthārena kāresi.

Tato dasasahassa cakkavāḷadevatāhi buddhabhāvāya āyācitaṭṭhānaṃ apunarāvattanaṃ mātukucchi-okkamanaṃ mahāmāyādeviṃ suddhodana mahārājaṃ lumbinīvane jātaṭṭhānaṃ antalikkhato dvinnaṃ udakadhārānaṃ patanaṃ uttarābhimukhaṃ sattapadavītihāra-gamanaṃ kāḷadevalassa jaṭāmatthake mahāpurisassa pādapatiṭṭhānaṃ anativattamānāya jambucchāyāya dhātīnaṃ pamādaṃ disvā sirisayane pallaṅke nisīditvā jhānasamāpannaṭṭhānañca kāresi.

Tato rāhulamātaraṃ rāhulabhaddakañca kāresi. Tato ekūnatiṃsavassakāle uyyāne kīḷanatthāya gamanasamaye jiṇṇa-vyādhita-mata-saṅkhyāte tayo devadūte disvā nivattanaṭṭhānaṃ catutthavāre pabbajitarūpaṃ disvā “sādhu pabbajjā”ti cittaṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā uyyānasiriṃ anubhavitvā sāyaṇhasamaye nahātvā maṅgala-silāpaṭṭe nisinnamatte vissakammunā alaṅkaraṇaṭṭhāṇaṃ tato majjhimarattiyaṃ nāṭakānaṃ vippakāraṃ disvā kanthaka-haya-varamāruyha mahābhinikkhamaṇaṃ nikkhamitaṭṭhānaṃ dasasahassa cakkavāḷa-devatāhi katapūjāvidhiṃ kanthaka-nivattana-cetiyaṭṭhānaṃ anomā-nadī-tīre pabbajjaṃ rājagahappavesanaṃ paṇḍava-pabbatacchāyāya rañño bimbisārassa rajjakaraṇatthāya āyācanaṃ sujātāya dinnakhīrapāyāsa-paṭiggahaṇaṃ nerañjarāya nadiyā tīre pāyāsa-paribhogaṃ nadiyā pātivissaṭṭhaṃ pāṭihāriyaṃ sālavane divāvihāra-gataṭṭhānaṃ sotthiyena dinna-kusatiṇa-paṭiggahaṇaṃ bodhimaṇḍaṃ āruyha nisinnaṭṭhānañca sabbaṃ vitthārena kāresi.

Tato mahindatthera-pamukhe satta saha āgate ca kārāpesi. Catusu disāsu khaggahatthe cattāro mahārājāno kāresi. Tato dvattiṃsa devaputte tato suvaṇṇa-daṇḍa-dīpakadhārā dvattiṃsa devakumāriyo tato aṭṭhavīsati yakkhasenāpatino tato añjaliṃ paggayha ṭhita-devatāyo tato ratanamaya-puppha-kalāpe gahetvā ṭhita-devatāyo tato suvaṇṇaghaṭe gahetvā ṭhita- devatāyo tato naccanaka-devatāyo tato turiyavādaka-devatāyo tato pacceka satasahassagghanake dasahatthappamāṇe ādāse gahetvā ṭhita-devatāyo tato tatheva satasahassagghanaka-puppha-sākhāyo gahetvā ṭhitadevatāyo tato candamaṇḍale gahetvā ṭhitadevatāyo sūriyamaṇḍale gahetvā ṭhitadevatāyo tato padumāni gahetvā ṭhitadevatāyo tato chattāni gahetvā ṭhitadevatāyo tato vicittavesadhare malladevaputte tato dussapoṭhana-devatāyo tato ratanagghike gahetvā ṭhitadevatāyo tato dhammacakkāni gahetvā ṭhitadevatāyo tato khaggadhārā devatāyo tato pañcahatthappamāṇa-gandhatelapūritā dukūlaṭṭiyaṃ pajjalita-dīpa-kañcanaka-pātiyo sīsehi dhāretvā ṭhitadevatāyo ca kārāpesi.

Tato catusu kaṇṇesu phaḷikamaya-agghiya matthake cattāro mahāmaṇi ṭhapāpesi. Catusu kaṇṇesu suvaṇṇa-maṇi-mutta-vajirānaṃ cattāro rāsiyo kāresi. Tato meghavaṇṇa-pāsāṇabhittiyaṃ vijjullatā kāresi. Tato ratana-latāyo tato vālavījaniyo tato nīluppale gahetvā ṭhitā nāgamaṇavikāyo kāresi.

Rājā ettakāni rūpakāyāni ghanakoṭṭima-suvaṇṇeheva kāresi. Avasesampi pūjāvidhiṃ sattarataneheva kāresīti. Ettha ca vuttappakārampana-pūjanīya-bhaṇḍaṃ anantamaparimāṇaṃ hoti. Tathā hi ambapāsānavāsī cittaguttatthero nāma heṭṭhā lohapāsāde sannipatitānaṃ dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ dhammaṃ kathento rathavinītasuttaṃ ārabhitvā mahādhātunidhānaṃ vaṇṇento “ekacce na saddahissantī”ti maññamāno osakkitvā kathesi. Tasmiṃ khaṇe koṭapabbatavāsī mahātissatthero nāma khīṇāsavo avidūre nisīditvā dhammaṃ suṇanto “āvuso dhammakathika tava kathāto parihīnampi atthi. Apaccosakkitvā vitthārena kathehī”ti āha. Atha imasmiṃ yeva dīpe bhātiya mahārājā nāma saddho pasanno ahosi. So sāyaṃ pātaṃ mahācetiyaṃ vanditvāva bhuñjati. Ekadivasaṃ vinicchaye nisīditvā dubbinicchitaṃ aṭṭaṃ vinicchitanto atisāyaṃ vuṭṭhito thūpa-vandanaṃ vissaritvā bhojane upanīte hatthaṃ otāretvā manusse pucchi: “Ajja mayā ayyako vandito na vandito”ti. Porāṇaka-rājāno hi satthāraṃ “ayyako”ti vadanti. Manussā “na vandito devā”ti āhaṃsu.

Tasmiṃ khaṇe rājā hatthena gahita-bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃ pātetvā uṭṭhāya dakkhiṇadvāraṃ vivarāpetvā āgantvā pācīna-dvārena mahācetiyaṅgaṇaṃ āruyha vandanto anto dhātugabbhe khīṇāsavānaṃ dhammaṃ osāraṇa-saddaṃ sutvā “dakkhiṇadvāre”ti maññamāno tattha gantvā adisvā eteneva nayena itarānipi dvārāni gantvā tatthāpi adisvā “ayyā dhammaṃ osārento vicarantī”ti maññamāno olokanatthāya catusu dvāresu manusse ṭhapetvā sayaṃ puna vicaritvā apassanto manusse pucchitvā bahiddhā natthi bhāvaṃ ñatvā “anto dhātugabbhe bhavissatī”ti sanniṭṭhānaṃ katvā pācīnadvāre āsannatare mahācetiyābhimukho hatthapāde pasāretvā jīvitaṃ pariccajitvā daḷhasamādānaṃ katvā nipajji: “Sace maṃ ayyā dhātugabbhaṃ na olokāpenti sattāhaṃ nirāhāro hutvā sussamāno bhūsamuṭṭhi viya vippakiriyamānopi na uṭṭhahissāmī”ti. Tassa guṇānubhāvena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi.

Sakko āvajjanto taṃ kāraṇaṃ ñatvā āgantvā dhammaṃ osārentānaṃ therānaṃ evamāha: “Ayaṃ bhante rājā dhammiko buddhasāsane pasanno imasmiṃ ṭhāne sajjhāyana-saddaṃ sutvā ‘dhātugabbhaṃ apassitvā na uṭṭhahissāmī’ti daḷhasamādānaṃ katvā nipanno sace dhātugabbhaṃ na passati tattheva marissati. Taṃ pavesetvā dhātugabbhaṃ olokāpethā”ti. Therāpi tassa anukampāya dhātugabbhaṃ dassetuṃ ekaṃ theraṃ āṇāpesuṃ “rājānaṃ ānetvā dhātugabbhaṃ olokāpetvā pesehī”ti. So rañño hatthe gahetvā dhātugabbhaṃ pavesetvā yathāruciṃ vandāpetvā sabbaṃ sallakkhitakāle pesesi. Rājā nagaraṃ gantvā aparena samayena dhātu-gabbhe attanā diṭṭharūpakesu ekadesāni suvaṇṇakhacitāni kāretvā rājaṅgaṇe mahantaṃ maṇḍapaṃ kāretvā tasmiṃ maṇḍape tāni rūpakāni saṃvidahāpetvā nagare sannipātetvā “dhātugabbhe mayā diṭṭhāni suvaṇṇa-rūpakāni īdisānī”ti āha. Tesaṃ rūpakānaṃ niyāmena katattā niyāmaka-rūpakāni nāma jātāni.

Rājā saṃvacchare saṃvacchare tāni rūpakāni nīharāpetvā nāgarānaṃ dassesi. Paṭhamaṃ dassitakāle nāgarā pasīditvā ekekakulato ekekaṃ dārakaṃ nīharitvā pabbājesuṃ. Puna rājā “ayyā etaṃ pakāraṃ ajānanakā bahū tesampi ārocessāmī”ti vihāraṃ gantvā heṭṭhā lohapāsāde bhikkhu-saṅghaṃ sannipātetvā sayaṃ dhammāsanagato tiyāmarattiṃ dhātugabbhe adhikāraṃ kathetvā pariyosāpetumasakkontoyeva uṭṭhāsi. Tattheko bhikkhu rājānaṃ pucchi: “Mahārāja tvaṃ pātarāsabhattaṃ bhutvā āgatosi. Tiyāmarattiṃ vaṇṇento dhātugabbhe pūjāvidhiṃpi pariyosāpetuṃ nāsakkhi aññampi bahuṃ atthī”ti. Rājā “kiṃ kathetha bhante, tumhākaṃ mayā kathitaṃ dasabhāgesu ekabhāgampi nappahoti. Ahampana mayā sallakkhita-mattameva kathesiṃ. Anantaṃ bhante dhātugabbhe pūjāvidhānan”ti āha.

Evaṃ anantaṃ pūjanīya-bhaṇḍaṃ samacaturasse ekeka-passato asīti asīti hatthappamāṇe dhātugabbhe nirantaraṃ katvā pūretumpi na sukaraṃ, pageva yathārahaṃ saṃvidhātu. “Tiṭṭhatu tāva dhātugabbhe yāva mahācetiye vāluka-pākāra-paricchedā nirantaraṃ pūretumpi na sakkā. Tasmā taṃ sabbaṃ pūjanīya-bhaṇḍaṃ tattha kathaṃ gaṇhī”ti yadatthe vattabbaṃ porāṇehi vuttameva.

Nigrodhapiṭṭhi-tepiṭaka-mahāsīvatthero kira rājagehe nisīditvā rañño dasabala-sīhanāda-suttaṃ kathento dhātunidhānaṃ vaṇṇetvā suttantaṃ vinivaṭṭesi. Rājā therassa evamāha: “Ayaṃ bhante dhātugabbho samacaturasso, ekekapassato asīti asīti hatthappamāṇe ‘ettakāni pūjanīya-bhaṇḍāni ettha ṭhitānī’ti ko saddahessatī”ti. Thero āha: “‘Indasālaguhā kittakappamāṇā’ti tayā sutapubbā”ti. Rājā “khuddaka-mañcakappamāṇā bhante”ti āha. Tato thero āha: “Mahārāja amhākaṃ satthārā sakkassa sakkapañha-suttantaṃ kathanadivase guhāya kittakā parisā osaṭāti sutapubbā”ti. Rājā “dvīsu bhante devalokesu devatā”ti āha. “Evaṃ sante tampi asaddaheyyaṃ nu mahārājā”ti therena vutte rājā “taṃ pana devānaṃ deviddhiyā ahosi. Deviddhi nāma acinteyyā bhante”ti āha.

Tato thero “mahārāja taṃ ekāyayeva deviddhiyā ahosi. Idaṃ pana rañño rājiddhiyā devānaṃ deviddhiyā ariyānaṃ ariyiddhiyāti imāhi tīhi iddhīhi jātan”ti avoca. Rājā therassa vacanaṃ “sādhū”ti sampaṭicchitvā theraṃ setacchattena pūjetvā matthake chattaṃ dhārento mahāvihāraṃ ānetvā puna mahācetiyassa sattāhaṃ chattaṃ datvā jātisumanapupphapūjaṃ akāsīti. Etassatthassa sādhanatthameva aññānipi bahūni vatthūni dassitāni “tāni kintehī”ti amhehi upekkhitāni ettha ca “rājā mahesakkho mahānubhāvo pūritapāramī katābhinīhāro”ti tassa vasena rājiddhi veditabbā, sakkena āṇattena vissakammunā devaputtena ādito paṭṭhāya āvisitvā katattā tassa vasena deviddhi veditabbā, kammādhiṭṭhāyaka-indaguttatthero khuddānuddakaṃ kammaṃ anuvidhāyanto kāresi. Na kevalaṃ thero yeva, sabbepi ariyā attanā attanā kattabba-kiccesu ussukkamāpannāyeva ahesunti “imāhi tīhi iddhīhi katan”ti veditabbaṃ.

Vuttaṃ hetaṃ mahāvaṃse:

“Indagutta mahāthero - chaḷabhiñño mahāmati,

kammādhiṭṭhāyako ettha - sabbaṃ saṃvidahi imaṃ.

Sabbaṃ rājiddhiyā etaṃ - devatānañca iddhiyā,

iddhiyā ariyānañca - asambādhaṃ patiṭṭhitan”ti.

 

Dhātugabbharūpavaṇṇanā kathā.

-ooOoo-

Evaṃ rājā dhātugabbhe kattabba-kammaṃ niṭṭhāpetvā cātuddasi-divase vihāraṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātesi. Sannipatitā bhikkhū tiṃsa-sahassāni ahesuṃ. Rājā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā evamāha: “Dhātugabbhe mayā kattabbakammaṃ niṭṭhāpitaṃ, sve āsāḷhimuposathadivase uttarāsāḷha-nakkhattena dhātunidhānaṃ bhavissati. Dhātuyo jānātha bhante”ti bhikkhusaṅghassa bhāraṃ katvā nagaramevāgañchi.

Atha bhikkhusaṅgho dhātu-āharakaṃ bhikkhuṃ gavesanto pūjā-pariveṇa-vāsikaṃ soḷasavassuddesikaṃ chaḷabhiññaṃ soṇuttaraṃ nāma sāmaṇeraṃ disvā taṃ pakkosāpetvā “āvuso soṇuttara rājā dhātugabbhaṃ niṭṭhāpetvā dhātu-ābharaṇaṃ bhikkhusaṅghassa bhāramakāsi. Tasmā tayā dhātuyo āharitabbā”ti. “Āharāmi bhante dhātuyo, kuto lacchāmī”ti pucchi. Tassa bhikkhusaṅgho evamāha: “Āvuso soṇuttara tathāgato maraṇamañce nipanno sakkaṃ devarājānaṃ āmantetvā ‘mayhaṃ aṭṭhadoṇappamāṇesu sārīrikadhātūsu ekaṃ doṇaṃ koḷiyarājūhi sakkataṃ, anāgate tambapaṇṇi-dīpe mahācetiye patiṭṭhahissatī’ti āha. Atha bhagavati parinibbute doṇa brāhmaṇo dhātuyo aṭṭhakoṭṭhāse katvā aṭṭhannaṃ nagaravāsīnaṃ adāsi. Te attano attano nagare cetiyaṃ kāretvā parihariṃsu. Tesu rāmagāme koḷiyehi katacetiye mahoghena bhinne dhātukaraṇḍako samuddaṃ pavisitvā ratanavālukāpiṭṭhe chabbaṇṇaraṃsi samākiṇṇo aṭṭhāsi.

Nāgā disvā mañjerika-nāga-bhavanaṃ gantvā mahākāḷa-nāga-rañño ārocesuṃ. So dasakoṭināgasahassa parivuto āgantvā gandhamālādīhi pūjetvā suvaṇṇa-pavāḷa-maṇi-rajata-dhaje ussāpetvā pañcaṅgika-turiya-paggahita-nānāvidha-nāga-nāṭakānaṃ majjhagato dhātukaraṇḍaṃ maṇicaṅgoṭake ṭhapetvā sīsenādāya mahāsakkāra-sammānaṃ karonto nāga-bhavanaṃ netvā channavutikoṭidhane pūjetvā sabbaratanehi cetiyañca cetiyagharañca māpetvā dhātuyo pariharati. Mahākassapatthero ajātasattuno dhātunidhānaṃ karonto rāmagāme dhātuyo ṭhapetvā sesa-dhātuyo āharitvā adāsi. Rājā ‘rāmagāme dhātuyo kasmā nāhaṭā’ti pucchi. Thero ‘mahārāja, tāsaṃ antarāyo natthi anāgate tambapaṇṇidīpe mahācetiye patiṭṭhahissantī’ti āha.

Asoko dhammarājāpi dhātunidhānaṃ ugghāṭetvā olokento aṭṭhamaṃ dhātudoṇaṃ adisvā ‘aparaṃ dhātudoṇaṃ kattha bhante’ti pucchi. ‘Mahārāja taṃ koḷiyehi gaṅgātīre katacetiye patiṭṭhitaṃ, mahoghena cetiye bhinne mahāsamuddaṃ pāvisi. Taṃ nāgā disvā attano nāgabhavanaṃ netvā pariharantī’ti khīṇāsavā āhaṃsu. Rājā ‘nāgabhavanaṃ nāma mama āṇāpavattanaṭṭhānaṃ, tampi āharāmi bhante’ti āha. ‘Mahārāja tā dhātuyo anāgate tambapaṇṇidīpe mahācetiye patiṭṭhahissantī’ti nivāresuṃ.

Tasmā tvaṃ mañjerika-nāga-bhavanaṃ gantvā taṃ pavattiṃ nāgarañño nivedetvā dhātuyo āhara, sve dhātunidhānaṃ bhavissatī”ti. Soṇuttaro “sādhū”ti sampaṭicchitvā attano pariveṇaṃ agamāsi.

Rājāpi nagaraṃ gantvā nagare bheriṃ carāpesi: “Sve dhātunidhānaṃ bhavissati. Nāgarā attano attano vibhavānurūpena alaṅkaritvā gandha-mālādīni gahetvā mahācetiyaṅgaṇaṃ otarantū”ti. Sakkopi vissakammaṃ āṇāpesi: “Sve mahācetiye dhātunidhānaṃ bhavissati. Sakalatampapaṇṇi-dīpaṃ alaṅkarohī”ti. So punadivase ekūnayojanasatikaṃ tambapaṇṇidīpaṃ kasīṇamaṇḍalaṃ viya samaṃ katvā rajatapaṭṭasadisaṃ vālukākiṇṇaṃ pañcavaṇṇapupphasamākūlaṃ katvā samantato puṇṇaghaṭapantiyo ṭhapāpetvā sāṇīhi parikkhipitvā upari celavitānaṃ bandhitvā paṭhavitale thalapadumāni ākāse olambika-padumāni dassetvā alaṅkata-devasabhaṃ viya sajjesi. Mahāsamuddañca sannisinnaṃ pañcavidha-paduma-sañchannaṃ akāsi.

Dhātu-ānubhāvena sakalacakkavāḷaṃ gabbhokkamanābhisambodhikālādisu viya sajjitaṃ ahosi. Nāgarāpi nagara-vīthiyo sammajjitvā muttāphala-sadisaṃ vālukaṃ okiritvā lājapañcamaka-pupphāni samokiritvā nānāvirāga-dhajapaṭākāyo ussāpetvā suvaṇṇaghaṭa-kadalitoraṇa-mālagaghikādīhi alaṅkaritvā nagaraṃ sajjesuṃ. Rājā nagarassa catusu dvāresu anāthānaṃ manussānaṃ paribhogatthāya nānāppakāra-khādanīya-bhojanīya-gandha-māla-vatthābharaṇa-pañcavidhi-mukhavāsa-sahita-tambulāni ca ṭhapāpesi.

Atha rājā sabbābharaṇa-vibhūsito kumuda-pattavaṇṇa-catusindhavayutta-rathavaramāruyha alaṅkataṃ kaṇḍula-hatthiṃ purato katvā suvaṇṇa-caṅgoṭakaṃ sīse katvā setacchattassa heṭṭhā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe sakkaṃ devarājānaṃ devaccharā viya nānābharaṇavibhūsitā devakaññūpamā aneka-sahassa nāṭakitthiyo ceva dasamahāyodhā ca caturaṅginī senā ca rājānaṃ parivāresuṃ. Tathā aṭṭhuttarasahassa itthiyo ca puṇṇaghaṭe gahetvā parivāresuṃ aṭṭhuttarasahassa aṭṭhuttarasarassappamāṇeyeva purisā ceva itthiyo ca pupphasamuggāni daṇḍadīpikā nānāvaṇṇadhaje ca gahetvā parivāresuṃ. Evaṃ rājā mahantena rājānubhāvena nandanavanaṃ nikkhanta-devarājā viya nikkhami. Tadā nānāvidha-turiya-ghosehi ceva hatthassarathasaddehi ca mahāpaṭhavī bhijjanākārappattā viya ahosi.

Tasmiṃ khaṇe soṇuttaro attano pariveṇeyeva nisinno turiyaghosena rañño nikkhantabhāvaṃ ñatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā adhiṭṭhāya paṭhaviyaṃ nimujjitvā mañjerikanāgabhavane mahākāḷanāga-rañño purato pāturahosi. Nāgarājā soṇuttaraṃ disvā uṭṭhāyāsanā abhivādetvā gandhodakena pāde dhovitvā vaṇṇa-gandha-sampanna-kusumehi pūjetvā ekāmantaṃ nisīditvā, “Kuto āgatattha bhante”ti pucchi. “Tambapaṇṇidīpato āgatamhā”ti vutte “Kimatthāyā”ti pucchi. “Mahārāja tambapaṇṇidīpe duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā mahācetiyaṃ kārento dhātuyo bhikkhusaṅghassa bhāramakāsi. Mahāvihāre tiṃsamattāni bhikkhusahassāni sannipatitvā ‘mahāthūpatthāya ṭhapitadhātuyo mahākāḷa-nāga-rañño santike ṭhitā, tassa taṃ pavattiṃ kathetvā dhātuyo āharā’ti maṃ pesesuṃ. Tasmā idhāgatomhī”ti āha.

Taṃ sutvā nāgarājā pabbatena viya ajjhotthaṭo mahantena domanassena abhibhūto evaṃ cintesi: “‘mayaṃ pana imā dhātuyo pūjetvā apāyato muñcitvā sagge nibbattissamā’ti amaññimha. Ayaṃ pana bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo, sace imā dhātuyo imasmiṃ ṭhāne ṭhito bhaveyyuṃ, amhe abhibhavitvāpi gaṇhituṃ sakkuṇeyya. Dhātuyo apanetuṃ vaṭṭatī”ti cintetvā parisaṃ olokento parisa-pariyante ṭhitaṃ vāsuladattaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ disvā tassa saññamadāsi. So mātulassa adhippāyaṃ ñatvā cetiyagharaṃ gantvā dhātukaraṇḍakaṃ ādāya gilitvā sinerupabbatapāda-mūlaṃ gantvā-

Yojanasatamāvaṭṭaṃ - dīghaṃ tisatayojanaṃ,

phaṇānekasahassāni - māpayitvā mahiddhiko.

Sinerupādamūlamhi - dhūmāyanto ca pajjalaṃ,

ābhujitvāna so bhoge - nipajji vālukātale.

Anekāni sahassāni - attanā sadise ahi,

māpayitvā sayāpesi - samantā parivārite,

Bahū devā ca nāgā ca - osariṃsu tahiṃ tadā,

“yuddhaṃ ubhinnaṃ nāgānaṃ - passissāma mayaṃ” iti.

Tato nāgarājā bhāgineyyena dhātuyo apanītabhāvaṃ ñatvā evamāha: “Mama santike dhātuyo natthi, tumhe idha papañcaṃ akatvā sīghaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa taṃ pavattiṃ ārocetha. Bhikkhusaṅgho aññato dhātuṃ pariyesissatī”ti. Sāmaṇero ādito paṭṭhāya dhātu-āgamanaṃ vatvā “Dhātuyo tava santakeyeva, papañcaṃ akatvā dehī”ti codesi.

Tato nāgarājā sāmaṇerena mūlamhi gahitabhāvaṃ ñatvā “yena kenaci pariyāyena dhātuyo adatvāva pesituṃ vaṭṭatī”ti cintetvā sāmaṇeraṃ dhātugharaṃ netvā cetiyañca cetiyagharañca dassesi. Taṃ pana cetiyañca cetiyagharañca sabbaratanamayameva ahosi.

Vuttaṃ hetaṃ mahāvaṃse:

“Anekadhā anekehi - ratanehi susaṅkhetaṃ,

cetiyaṃ cetiyagharaṃ - passa bhikkhu sunimmitan”ti.

Dassetvā ca pana cetiyagharato oruyha addhacandakapāsāṇe pavāla-padumamhi ṭhatvā “Imassa cetiyassa cetiyagharassa ca agghaṃ karohi bhante”ti āha. Sāmaṇero “Na sakkoma mahārāja agghaṃ kātuṃ, sakalepi tambapaṇṇidīpe ratanāni imaṃ addhacandakapāsāṇaṃ nāgghatī”ti āha.

Nāgarājā “evaṃ sante mahāsakkāraṭṭhānato appasakkāraṭṭhānaṃ dhātūnaṃ nayanaṃ ayuttaṃ nanu bhikkhū”ti āha. Sāmaṇero evamāha: “Mahārāja buddhā nāma dhammagarukā, na āmisagarukā, tumhesu cakkavāḷappamāṇaṃ ratanagharaṃ māpetvā sabbaratanassa pūretvā dhātuyo pariharantesupi ekanāgopi dhammābhisamayaṃ kātuṃ samattho nāma natthi. Yasmā:

Saccābhisamayo nāga - tumhākampi na vijjati,

saccābhisamayaṭṭhānaṃ - netuṃ yuttaṃ hi dhātuyo.

Saṃsāradukkhamokkhāya - uppajjanti tathāgatā,

buddhassa cetthādhippāyo - tena nessāmi dhātuyo.

Dhātunidhānaṃ ajjeva - so hi rājā karissati,

Tasmā papañcamakaritvā - lahuṃ me dehi dhātuyo”ti- āha.

Evaṃ vutte nāgarājā appaṭibhāno hutvā “attano bhāgineyyena dhātuyo gopitā”ti maññamāno evamāha: “Tumhe bhante cetiye dhātūnaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā ajānantā ‘dehi dehī’ti vadatha. Ahaṃ ‘natthī’ti vadāmi. Sace passatha gahetvā gacchathā”ti. “Gaṇhāmi mahārājā”ti, “gaṇha bhikkhū”ti. “Gaṇhāmi mahārājā”ti. “Gaṇha bhikkhū”ti tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā.

Sukhumaṃ karaṃ māpatvā - bhikkhu tatra ṭhitova so,

bhāgineyyassa vadane - hatthampakkhippa tāvade,

Dhātukaraṇḍamādāya - tiṭṭha nāgāti bhāsiya,

nimujjitvā paṭhaviyaṃ - pariveṇamhi uṭṭhahi.

Tadā “sāmaṇerassa nāgena saddhiṃ yuddhaṃ passissāmā”ti samāgatā deva-nāga-parisāpi bhikkhunāgassa vijayaṃ disvā haṭṭhā pamoditā dhātuyo pūjayantāva teneva saha āgamuṃ, Nāgarājā sāmaṇerassa gata kāle “bhikkhuṃ vañcetvā pesitomhī”ti haṭṭhatuṭṭho dhātuyo gahetvā āgamatthāya bhāgineyyassa sāsanaṃ pesesi.

Bhāgineyyo’tha kucchimhi - apassitvā karaṇḍakaṃ,

paridevamāno āgantvā - mātulassa nivedayi.

Tadā so nāgarājāpi - “vañcitamha mayaṃ” iti,

paridevi nāgā sabbepi - parideviṃsu pīḷitā.

Tato nāgabhavane sabbe nāgā samāgantvā kese muñcitvā ubhohi hatthehi hadaye gahetvā nīluppala-sadisehi nettehi vilīna-sokamiva assudhāraṃ pavattayamānā-

“Paridevamānā āgantvā - nāgā saṅghassa santike,

bahudhā parideviṃsu - dhātāharaṇa-dukkhitā”ti.

Paridevitvā ca bhikkhusaṅghassa evamāhaṃsu: “Bhante kassaci pīḷaṃ akatvā amhākaṃ puññānubhāvena labhitvā ciraparihaṭa-dhātuyo kasmā anavasesaṃ katvā aharāpetha. Amhākaṃ saggamokkhantarāyaṃ karothā”ti.

Tesaṃ saṅgho’nukampāya - thokaṃ dhātumadāpayi,

te tena tuṭṭhā gantvāna - pūjābhaṇḍāni āharuṃ.

Tato sakko devānamindo vissakammaṃ āmantetvā “sāmaṇerassa uṭṭhitaṭṭhāne sattaratanamayaṃ maṇḍapaṃ māpehī”ti āha. So tasmiyeva khaṇe maṇḍapaṃ māpesi. Atha sakko dvīsu devalokesu devapariyāya parivuto suvaṇṇacaṅgoṭakena saddhiṃ ratanapallaṅkamādāya āgantvā tasmiṃ maṇḍape patiṭṭhāpetvā sāmaṇerassa hatthato dhātukaraṇḍakaṃ gahetvā tasmiṃ pallaṅke patiṭṭhāpesi. Tadā-

Brahmā chattamadhāresi - santusito vāḷavījaniṃ,

maṇitālavaṇṭaṃ suyāmo - sakko saṅkhantasodakaṃ.

Cattāro tu mahārājā - aṭṭhaṃsu khaggapāṇino,

samuggahatthā dvattiṃsā - devaputtā mahiddhikā.

Pāricchattaka-pupphehi - pūjayantā tahiṃ ṭhitā,

kumāriyopi dvattiṃsā - daṇḍadīpadharā ṭhitā.

Palāpetvā duṭṭhayakkhe - yakkhasenāpati pana,

aṭṭhavīsati aṭṭhaṃsu - ārakkhaṃ kurumānakā.

Vīṇaṃ vādayamānova - aṭṭhā pañcasikho tahiṃ,

raṅgabhūmiṃ māpayitvā - timbarū turiyaghosavā.

Anekā devaputtā ca - sādhugītappayojakā,

mahākāḷo nāgarājā - thūyamāno anekadhā.

Dibbaturiyāni vajjanti - dibbasaṅgīti vattati,

dibbagandhā ca vassāni - vassāpenti ca devatā.

Tadā indaguttatthero mārassa paṭibāhanatthāya cakkavāḷapariyantaṃ katvā ākāse lohachattaṃ māpesi. Pañcanikāyikā therā dhātuyo parivāretvā pañcasu ṭhānesu nisīditvā gaṇasajjhāyamakaṃsu. Tasmiṃ kāle rājā taṃ ṭhānaṃ āgantvā sīsato suvaṇṇa-caṅgoṭakaṃ otāretvā dhātu-caṅgoṭakaṃ attano caṅgoṭake ṭhapetvā pallaṅke patiṭṭhāpetvā gandhamālādīhi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā sirasi añjaliṃ paggayha akkhīni ummīletvā olokento aṭṭhāsi.

Tasmiṃ khaṇe dhātumatthake setacchattaṃ dissati. Chattagāhaka-brahmā na dissati. Tathā tālavaṇṭa-vījani-ādayo dissanti. Gāhakā na dissanti. Dibba-turiya-ghosa-saṅgītiyo suyyanti. Gandhabbadevatā na dissanti. Rājā etaṃ acchariyaṃ disvā indaguttattheraṃ evamāha: “Devatā dibbachattena pūjesuṃ ahaṃ mānusakacchattena pūjemi bhante”ti. Thero “yuttaṃ mahārājā”ti āha. Rājā attano suvaṇṇapiṇḍika-setacchattena pūjetvā suvaṇṇa-bhiṃkāraṃ gahetvā abhisekodakaṃ datvā taṃ divasaṃ sakalatambapaṇṇi-dīpe rajjaṃ adāsi.

Tato sabbaturiyāni paggaṇhiṃsu, gandhamālādīhi pūjetvā mahantaṃ sakkāramakaṃsu. Puna rājā theraṃ pucchi: “Amhākaṃ satthā dibbamānusakāni dve chattāni dhāresi bhante”ti. “Na dve chattāni tīṇi chattāni mahārājā”ti. “Aññaṃ chattaṃ na passāmi bhante”ti. “Sīlapatiṭṭhaṃ samādhidaṇḍakaṃ indriyasalākaṃ balamālaṃ maggaphalapatta-sañchannaṃ vimuttivarasetacchattaṃ ussāpetvā ñāṇābhisekampatto dhammaratana-cakkaṃ pavattetvā dasasahassa cakkavāḷesu buddharajjaṃ hatthagataṃ katvā rajjaṃ kāresī”ti. Rājā “Tīṇicchatta-dhārakassa satthuno tikkhattuṃ rajjaṃ dammī”ti tikkhattuṃ dhātuyo rajjena pūjesi.

Tato rājā devamanussesu dibbagandhamālādīhi pūjentesu anekesu turiyaghosasaṅgītesu vattamānesu dhātukaraṇḍakaṃ sīsenādāya ratanamaṇḍapato nikkhamitvā bhikkhusaṅgha-parivuto mahācetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā pācīnadvārenāruyha dhātugabbhaṃ otari. Tato mahācetiyaṃ parivāretvā channavuti-koṭippamāṇa-arahanto aṭṭhaṃsu.

Rājā “sīsato dhātukaraṇḍakaṃ otāretvā mahārahe sayanapiṭṭhe ṭhapessāmī”ti cintesi. Tasmiṃ khaṇe dhātukaraṇḍako rañño sīsato sattatālappamāṇe ṭhāne gantvā sayameva vicari. Dhātuyo ākāsamuggantvā dvattiṃsa-mahāpurisa-lakkhaṇa-asīti-anubyañjana-byāmappabhā patimaṇḍitaṃ ketumālopa-sobhitaṃ nīla-pīta-lohitādi-bheda-vicitra-raṃsijālā samujjalaṃ buddhavesaṃ gahetvā gaṇḍambamūle yamaka-pāṭihāriya-sadisa-yamaka-pāṭihāriyaṃ akaṃsu. Taṃ dhātupāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā arahattampattā devamanussā dvādasakoṭiyo ahesuṃ. Sesaphalattayaṃ pattā gaṇana-pathamatītā ahesuṃ. Evaṃ dhātuyo anekadhā pāṭihāriyaṃ dassetvā buddhavesaṃ vissajjetvā karaṇḍakaṃ pavisitvā tena saddhiṃ otaritvā rañño sīse patiṭṭhahiṃsu.

Rājā amatena viya abhisitto saphalaṃ manussatta-paṭilābhaṃ maññamāno ubhohi hatthehi dhātukaraṇḍakaṃ gahetvā nāṭakaparivuto alaṅkata-sayana-samīpaṃ gantvā dhātucaṅgoṭakaṃ ratanapallaṅke ṭhapetvā gandha-vāsitodakena hatthe dhovitvā catujānīya-gandhena ubbaṭṭetvā ratana-karaṇḍakaṃ vicaritvā dhātuyo gahetvā evaṃ cintesi:

“Anākulā kehicipi yadi hessanti dhātuyo,

janassa saraṇaṃ hutvā yadi ṭhassanti dhātuyo.

Satthunipannākārena - parinibbānamañcake,

nipajjantu supaññatte - sayanamhi mahārahe”ti.

Evaṃ cintetvā pana varasayanapiṭṭhe dhātuyo ṭhapesi. Tasmiṃ khaṇe dhātuyo raññā cintita-niyāmeneva mahārahe sayane buddhavesena sayiṃsu.

Āsāḷhi-sukka-pakkhassa pannarasa-uposathe,

uttarāsāḷha-nakkhatte evaṃ dhātu-patiṭṭhitā.

Saha dhātu-patiṭṭhānā akampittha mahāmahī,

pāṭihīrāninekāni pavattiṃsu anekadhā.

Tadā hi udakapariyantaṃ katvā ayaṃ mahāpaṭhavī saṅkampi, sampakampi, sampavedhi. Mahāsamuddo saṅkhubhi, ākāse vijjullatā nicchariṃsu. Khaṇika-vassaṃ vassi. Cha-devalokā ekakolāhalamahosi. Rājā etaṃ acchariyaṃ disvā pasanno attano kañcana-mālika-setacchattena dhātuyo pūjetvā tambapaṇṇidīpe rajjaṃ sattāhaṃ datvā tiṃsa satasahassagghanakaṃ alaṅkāra-bhaṇḍaṃ omuñcitvā pūjesi. Tathā sabbāpi nāṭakitthiyo amaccā sesa mahājano devā ca sabbābharaṇāni pūjesuṃ. Tasmā-

“Tiṭṭhantaṃ sugataṃ tilokamahitaṃ yo pūjaye sādaraṃ,

yo vā sāsapa-bījamattampi taṃ dhātuṃ naro pūjaye.

Tesaṃ puññaphalaṃ samānamiti taṃ cittappasāde same,

ñatvā taṃ parinibbutepi sugate dhātuṃ buddho pūjaye”ti.

Tato rājā cīvaravatthāni ceva guḷa-sappi-ādi bhesajjāni ca saṅghassa datvā sabbarattiṃ gaṇasajjhāyaṃ kāresi. Puna divase nagare bheriṃ carāpesi: “Mahājano imaṃ sattāhaṃ sattāhaṃ gandhamālādīni ādāya gantvā dhātuyo vandatū”ti. Indaguttattheropi “sakala-tambapaṇṇidīpe manussā dhātuyo vanditukāmā, taṃ khaṇaṃyeva āgantvā vanditvā yathāṭṭhānaṃ gacchantū”ti adhiṭṭhāsi.

Te tatheva dhātuyo vanditvā gamiṃsu. Rājā sattāhaṃ saṅghassa mahādānaṃ pavattetvā sattāhassa accayena “dhātugabbhe mayā kattabbakiccaṃ niṭṭhāpitaṃ, dhātugabbhaṃ pidahatha bhante”ti saṅghassa ārocesi. Saṅgho uttarasumana sāmaṇere āmantetvā “Tumhehi pubbe āhaṭa medavaṇṇa-pāsāṇena dhātugabbhaṃ pidahathā”ti āha. Te “sādhū”ti sampaṭicchitvā dhātugabbhaṃ pidahiṃsu.

Tato khīṇāsavā “dhātugabbhe gandhā mā susantu. Mālā mā milāyantu. Dīpā mā nibbāyantu. Ratanāni mā vivaṇṇāni hontu. Pūjanīyabhaṇḍāni mā nassantu. Medavaṇṇapāsāṇā sandhiyantu. Paccatthikānaṃ okāso mā hotū”ti adhiṭṭhahiṃsu.

Evaṃ rājā dhātū nidhāpetvā puna nagare bheriṃ carāpesi: “Mahācetiye dhātuṃ nidhetukāmā dhātuṃ āharitvā nidhānaṃ karontū”ti. Mahājano attano balānurūpena suvaṇṇa-rajatādi karaṇḍe kārāpetvā tattha dhātuyo patiṭṭhāpetvā dhātunidhānassupari medavaṇṇapāsāṇapiṭṭhiyaṃ nidahiṃsu. Sabbehi sannihita-dhātuyo sahassamattā ahesunti.

Iti sādhujanamanopasādanatthāya kate thūpavaṃse

­dhātu-nidhāna-kathā niṭṭhitā.

-ooOoo-

Tato rājā taṃ sabbaṃ pidahāpetvā cetiyaṃ karonto udarena saddhiṃ caturassa koṭṭhakaṃ niṭṭhāpesi. Atha chattakamme sudhākamme ca aniṭṭhiteyeva māraṇantika rogena gilāno hutvā dīghavāpito kaniṭṭha-bhātaraṃ pakkosāpetvā “Cetiye aniṭṭhitaṃ chattakammaṃ sudhākammañca sīghaṃ niṭṭhāpetvā maṃ tosehi tātā”ti āha. So rañño dubbalabhāvaṃ ñatvā “antare aniṭṭhitakammaṃ kātuṃ na sakkā”ti suddhavatthehi kañcukaṃ kāretvā cetiye paṭimuñcāpetvā cittakārehi kañcuka-matthake vedikā ca puṇṇaghaṭa-pañcaṅguli-pantiyo ca kārāpesi.

Naḷakārehi veḷumaya-chattaṃ kāretvā kharapattamaye candasuriyamaṇḍale muddhani vedikā kāretvā lākhākukuṭṭhakehi taṃ vicittaṃ katvā “Thūpa-kammaṃ niṭṭhitan”ti rañño arocesi. Rājā “Tena hi maṃ mahācetiyaṃ dassehī”ti vatvā sivikāya nipajjitvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇa-dvāre bhūmisayanaṃ paññāpetvā tattha nipanno dakkhiṇena passena sayitvā mahāthūpaṃ vāmapassena sayitvā lohapāsādaṃ olokento pasanna-citto ahosi. Tadā rañño sāsanassa bahūpakārabhāvaṃ sallakkhetvā gilāna-pucchanatthāya tato tato āgatā bhikkhū channavuti-koṭiyo rājānaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tato saṅgho vagga-vaggā hutvā gaṇasajjhāyaṃ akāsi.

Rājā tasmiṃ samāgame theraputtābhayattheraṃ adisvā evaṃ cintesi: “So mayi damiḷehi saddhiṃ aṭṭhavīsati-mahāyuddhe kayiramāne apaccosakkitvā idāni maraṇayuddhe vattamāṇe mayhaṃ parājayaṃ disvā maññe nāgacchatī”ti. Tadā thero karindanadī sīse pajjalita-pabbate vasanto, rañño parivitakkaṃ ñatvā pañcasata-khīṇāsava-parivuto ākāsenāgantvā rañño purato pāturahosi.

Rājā theraṃ disvā attano purato nisīdāpetvā evamāha: “Bhante tumhehi saddhiṃ dasamahāyodhe gahetvā damiḷehi saddhiṃ yujjhiṃ. Idāni ekakova maccunā saddhiṃ yujjhiṃ ārabhiṃ. Maccusattumpana parājetuṃ na sakkomī”ti. Tato-

Theraputtābhayatthero mā bhāyi manujādhipa,

kilesa-sattuṃ ajinitvā ajeyyo maccusattuko.

Iti vatvā evaṃ anusāsi: “Mahārāja sabboyeva lokasannivāso jātiyā anugato, jarāya anusaṭo, vyādhinā abhibhūto, maraṇena abbhāhato. Tenāha:

‘Yathāpi selā vipulā - nabhaṃ āhacca pabbatā,

samantā anupariyeyyuṃ - nippothentā catuddisaṃ.

Evaṃ jarā ca maccu ca - adhivattanti pāṇino,

khattiye brāhmaṇe vessa - sudde caṇḍāla pukkuse;

na kiñci parivajjeti - sabbamevābhimaddati.

Na tattha hatthinaṃ bhūmi - na rathānaṃ na pattiyā,

na cāpi mantayuddhena - sakkā jetuṃ dhanena vā’ti.

Tasmā idaṃ maraṇaṃ nāma mahāyasānaṃ mahāsammatādīnaṃ mahā-puññānaṃ jotiyādīnaṃ mahāthāmānaṃ baladevādīnaṃ sayambhūñāṇena adhigata-saccānaṃ paccekabuddhānaṃ sabbaguṇasamannāgatānaṃ sammāsambuddhānampi upari nirāsaṅkameva patati. Kimaṅga panaññesu sattesu?

Tasmā-

Mahāyasā rājavarā gatā te sabbe mahāsammata-ādayopi,

aniccabhāvaṃ baladeva-ādi mahābalā ceva tathā gamiṃsu.

Ye puññavantāni gatā pasiddhiṃ mahaddhanaṃ jotiyameṇḍakādi,

upāvisuṃ maccumukhaṃ sabhogā sabbepi te rāhumukhaṃ sasīva.

Yo iddhimantesu tathāgatassa puttesu seṭṭho iti vissutopi,

thero mahārāja saheva iddhibalena so maccumukhaṃ paviṭṭho.

Sabbesu sattesu jinaṃ ṭhapetvā nevatthi paññāya samopi yena,

so dhammasenāpati sāvakopi gato mahārāja aniccataṃ’va.

Sayambhūñāṇassa balena santiṃ gatā mahārāja sayambhūnopi,

sabbepi te ñāṇabalūpapannā aniccataṃ neva atikkamiṃsu.

Tilokanātho purisuttamo so aniccabhāvaṃ samatikkamitvā,

nāsakkhi gantuṃ sugatopi rāja aññesu sattesu kathāva natthi.

Tasmā mahārāja bhavesu sattā sabbepi nāsuṃ maraṇā vimuttā,

sabbampi saṅkhāragataṃ ‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’ti vicintayassu.

Dutiye attabhāvepi dhammacchando mahā hi te,

upaṭṭhite devaloke hitvā dibbasukhaṃ tuvaṃ.

Idhāgamma bahuṃ puññaṃ akāsi ca anekadhā,

karaṇampekarajjassa sāsanajjotanāya te.

Mahārāja kataṃ puññaṃ yāvajja-divasā tayā,

sabbaṃ anussaretheva sukhaṃ sajju bhavissati.”

Taṃ sutvā tuṭṭhamānaso rājā “bhante tumhe maccuyuddhepi apassayā”ti vatvā laddhassāso puññapotthakaṃ vācetuṃ āṇāpesi lekhako puñña-potthakaṃ evaṃ vācesi.

“Ekūnasatavihārā mahārājena kāritā,

ekūnasatakoṭīhi vihāro maricavaṭṭi ca.

Uttamo lohapāsādo tiṃsakoṭīhi kārito,

mahāthūpe anagghāni kāritā catuvīsati.

Mahāthūpamhi sesāni kāritāni subuddhinā,

koṭisahassaṃ agghanti mahārāja tayā puna.

Koḷamba nāma malaye akkhakkhāyika-chātake,

kuṇḍalāni mahagghāni duve datvāna gaṇhiyaṃ.

Khīṇāsavānaṃ pañcannaṃ mahātherānamuttamo,

dinno pasannacittena kaṅgu-ambila-piṇḍako.

Cūḷaṅgaṇiya-yuddhamhi parajjhitvā palāyatā,

kālaṃ ghosāpayitvāna āgatassa vihāyasā.

Khīṇāsavassa yatino attānamanapekkhiya,

dinnaṃ sarakabhattan”ti puññapetthaṃ avācayi.

Taṃ sutvā rājā tussitvā “ṭhapehi ṭhapehi bhaṇe”ti vatvā evamāha: “Maricavaṭṭi-vihāramahasattāhe thūpārambhasattāhe ca cātuddisa ubhato saṅghassa mahārahaṃ mahādānaṃ pavattesiṃ. Catuvīsatimahāvisākhapūjā kāresiṃ. Tambapaṇṇidīpe mahābhikkhusaṅghassa tikkhattuṃ cīvaramadāsiṃ. Satta satta dināni laṅkā-rajjaṃ sāsanassa pañcakkhattuṃ adāsiṃ. Sappi-sanninta-suparisuddha-vaṭṭiyā dvādasa-ṭhānesu satataṃ dīpasahassaṃ jālesiṃ. Aṭṭhārassu ṭhānesu gilānānaṃ vejjehi bhesajjañca bhattañca niccaṃ dāpesiṃ. Catucattālīsa-ṭhānesu telullopakañca adāsiṃ. Tattakesuyeva ṭhānesu ghatapakkajālapūve bhattena saddhiṃ niccaṃ dāpesiṃ. Māse māse aṭṭhasu uposathadivasesu laṅkādīpe sabbavihāresu dīpatelaṃ dāpesiṃ. ‘Āmisa-dānato dhammadānaṃ mahantan’ti sutvā heṭṭhā lohapāsāde dhammāsane nisīditvā maṅgalasuttaṃ osāretuṃ ārabhitvāpi saṅgha-gāravena osāretuṃ nāsakkhiṃ. Tato paṭṭhāya dhammadesake sakkaritvā sabbavihāresu dhammakathaṃ kathāpesiṃ. Ekekassa dhammakathikassa nāḷi nāḷippamāṇāni sappi-phāṇita-sakkharāni caturaṅgulamuṭṭhippamāṇaṃ yaṭṭhimadhukaṃ sāṭakadvayañca māsassa aṭṭhasu uposathadisesu dāpesiṃ. Etaṃ sabbampi issariye ṭhatvā dinnattā mama cittaṃ na ārādheti. Jīvitaṃ pana anapekkhitvā duggatena mayā dinnadānadvayameva ārādhetī”ti.

Taṃ sutvā abhayatthero “mahārāja pasādanīyaṭṭhāneyeva pasādaṃ akāsi. Taṃ pana ‘piṇḍapātadvayaṃ parassa pīḷaṃ akatvā laddha-dhammika-paccayattā attānaṃ anavaloketvā asajjamānena dinnattā paṭiggāhakānaṃ yāvadatthaṃ katvā dinnattā pītipāmojjaṃ janayitvā balava-saddhāya dinnattā deyyadhammassa niravasesaṃ paribhogaṃ gatattā’ti imehi pañcahi kāraṇehi mahantan”ti vatvā “mahārāja kaṅgu-ambila-piṇḍagāhakattheresu maliyamahādevatthero samantakūṭe pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā paribhuñji paṭhavi-cālanaka-dhammaguttatthero kalyāṇīya vihāre pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā paribhuñji. Talaṅgaravāsī dhammaguttattheropi piyaṅgudīpe dvādasannaṃ bhikkhu-sahassānaṃ datvā paribhuñji. Maṅgaṇavāsī cūḷatissatthero kelāsakūṭa- vihāre saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñji. Mahābhaggattheropi ukkānagara-vihāre sattasatānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñji. Saraka-bhatta-gāhakatthero pana piyaṅgudīpe dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ datvā paribhogamakāsī”ti vatvā rañño cittaṃ bhāsesi.

Rājā cittaṃ pasādetvā evamāha: “Ahaṃ bhante catuvīsati vassāni rajjaṃ kārento bhikkhusaṅghassa pahūpakāro ahosiṃ. Kāyopi me saṅghassa upakārako hotu. Saṅghadāsassa me sarīraṃ mahācetiyassa dassanaṭṭhāne saṅghassa kammamālake jhāpethā”ti. Tato kaniṭṭhaṃ āmantetvā: “Tāta! Tissa! Mahāthūpe aniṭṭhitaṃ kammaṃ sādhukaṃ niṭṭhāpesi. Sāyaṃ pāto ca mahāthūpe pupphapūjaṃ kāretvā tikkhattuṃ upahāraṃ kārehi. Mayā ṭhapitaṃ dānavaṭṭaṃ sabbaṃ aparihāpetvā saṅghassa kattabbakiccesu sadā appamatto hohī”ti anusāyitvā tuṇhī ahosi.

Tasmiṃ khaṇe bhikkhū gaṇasajjhāyaṃ ārabhiṃsu. Devatā pana cha devalokato charathe gahetvā ādāya paṭipāṭiyā ṭhapetvā “Mahārāja amhākaṃ devaloko ramaṇīyo, amhākaṃ devaloko ramaṇīyo”ti vatvā attano attano devalokaṃ āgamanatthāya yāciṃsu. Rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā “yāvāhaṃ dhammaṃ suṇāmi- tāva adhivāsethā”ti te hatthasaññāya nivāresi. Saṅgho “gaṇasajjhāyaṃ nivāresī”ti maññitvā sajjhāyaṃ ṭhapāpesi. Rājā “Kasmā bhante gaṇasajjhāyaṃ ṭhapethā”ti āha. “Mahārāja tayā hatthasaññāya nivāritattā”ti. “Bhante tumhākaṃ saññaṃ nādāsiṃ. Devatā chadevalokato charathe ānetvā attano attano devalokaṃ gantuṃ yācanti tasmā tesaṃ ‘yāvāhaṃ dhammaṃ suṇāmi. Tāva āgamethā’ti saññaṃ adāsin”ti taṃ sutvā keci “ayaṃ rājā maraṇabhayabhito vippalapati, maraṇato abhāyanaka satto nāma natthī”ti maññiṃsu.

Tato abhayatthero āha: “Kathaṃ mahārāja saddahituṃ sakkā chadevalokato charathā ānītā”ti. Taṃ sutvā rājā ākāse pupphadāmāni khipāpesi. Tāni gantvā visuṃ rathadhure olambiṃsu. Mahājano ākāse olambantāni pupphadāmāni disvā nikkaṅkho ahosi.

Tato rājā theraṃ pucchi: “Katamo pana bhante devaloko ramaṇīyo”ti. “Tusitabhavanaṃ pana mahārāja ramaṇīyaṃ, buddhabhāvāya samayaṃ olokento metteyyo bodhisattopi tasmiṃyeva vasatī”ti āha.

Taṃ sutvā rājā tasmiṃ ālayaṃ katvā mahāthūpaṃ olokento nipannova cavitvā suttappabuddho viya tusita-bhavanato āhaṭa-rathe nibbattitvā attano katapuññassa phalaṃ mahājanassa pākaṭaṃ kātuṃ ratheyeva ṭhatvā dibbābharaṇa-vibhūsito mahājanassa passantasseva tikkhattuṃ mahāthūpaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhikkhusaṅghañca vanditvā tusitabhavanaṃ agamāsi.

Evaṃ asāre nicaye dhanānaṃ aniccasaṅghaṃ satataṃ sapaññā,

katvāna cāgaṃ ratanattayamhi ādāya sāraṃ sugatiṃ vajanti.

Rañño nāṭakatthiyo matabhāvaṃ ñatvā yattha ṭhitā makuḷaṃ mocayiṃsu. Tasmiṃ ṭhāne katasālā makuḷamuttasālā nāma jātā. Rañño sarīrasmiṃ citakaṃ āropite yattha mahājano hatthe paggahetvā viravi. Tattha katasālā viravitthasālā nāma jātā. Rañño sarīraṃ yattha jhāpesuṃ so sīmāmālako rājamālako nāma jāto. Atha rañño kaniṭṭhabhātā saddhātissa-mahārājā nāma hutvā cetiye aniṭṭhitaṃ chattakammaṃ sudhākammañca niṭṭhāpetvā thūpamakāsīti.

Iti sādhujanamanopasādanatthāya kate thūpavaṃse

mahācetiye kathā niṭṭhitā.

-ooOoo-

“Etarahi duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājassa pitā kākavaṇṇatissa rājā metteyyassa bhagavato pitā bhavissati. Vihāramahādevī mātā bhavissati. Duṭṭhagāmaṇi abhayo aggasāvako bhavissati. Kaniṭṭho dutiya-sāvako bhavisasati. Rañño pitucchā anuḷādevī aggamahesī bhavissati. Rañño putto sālirājakumāro putto bhavissati. Bhaṇḍāgārika saṅghāmacco aggupaṭṭhāko bhavissati. Tassāmaccassa dhītā aggupaṭṭhāyikā bhavissatī”ti.

“Evaṃ sabbepi katādhikārā hetu sampannā tassa bhagavato dhammaṃ sutvā dukkhassantaṃ karitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyissantī”ti. Ettāvatā ca

“Mahindasena nāmamhi vasanto pariveṇake,

pattacīvarapādo yo piṭakattaya pārago.

Saddhāsīlaguṇūpeto sabbasattahite rato,

tena sādhu samajjhiṭṭho yamahaṃ kātumārabhiṃ.

Sodāni niṭṭhaṃ sampatto thūpavaṃso anākulo,

paripuṇṇo sabbathā sādhu paṇḍitehi pasaṃsito.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ kammaṃ karontena imaṃ mayā.

tena etena puññena sattā gacchantu nibbutiṃ.

Anantarāyena yathā ca siddhimūpāgato thūpavarassa vaṃso,

tatheva saddhammasitā janānaṃ manorathā sīghamupentu siddhiṃ.

Paṭisambhidāmaggassa yena līnatthadīpanī

ṭīkā viracitā sādhu saddhammodaya kāminā.

Tathā pakaraṇe saccasaṅkhepe atthadīpanā,

dhīmatā sukatā yena suṭṭhu sīhaḷa bhāsato.

Visuddhimagga-saṅkhepe yena atthappakāsanā,

yogīnamupakārāya katā sīhaḷabhāsato.

Parakkama narindassa sabbabhūpāla ketuno,

dhammāgāre niyutto yo piṭakattaya pārago.

Sāsanaṃ suṭṭhitaṃ yassa antevāsika bhikkhusu,

tena vācissaratthera pādena likhito ayan”ti.

Thūpavaṃso niṭṭhito.

-ooOoo-

[1] Buddho loke - keci.

[2] nivedesi – keci.

[3] Yasavaro dhīro - keci.

[4] “Nisinno”ti katthaci.

-ooOoo-

Ðầu trang | Bản dịch Việt ngữ: Mục lục | 01 | 02 | 03

 

Chân thành cám ơn Tỳ khưu Indacanda đã gửi tặng bản vi tính (Bình Anson, 02-2005)

[Trở về trang Thư Mục]
last updated: 04-03-2005